Beslana (krievu: Беслан, osetīnu: Беслӕн) ir pilsēta, Pravoberežnija rajona administratīvais centrs Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā Krievijas Federācijā. Atrodas 29 km attālumā no republikas galvaspilsētas Vladikaukāzas, netālu no robežas ar Ingušijas republiku. 2010. gadā tās iedzīvotāju skaits sasniedza 36,7 tūkstošus, padarot to par trešo lielāko republikas pilsētu aiz Vladikaukāzas un Mozdokas. Dibināta 1847. gadā, pilsēta kopš 1950. gada.

Beslana
pilsēta
Беслан
Беслæн
Beslanas dzelzceļa stacija
Beslanas dzelzceļa stacija
Ģerbonis: Beslana
Ģerbonis
Beslana (Krievija)
Beslana
Beslana
Beslana (Krievijas Eiropas daļa)
Beslana
Beslana
Beslana (Ziemeļosetija)
Beslana
Beslana
Koordinātas: 43°11′N 44°33′E / 43.183°N 44.550°E / 43.183; 44.550Koordinātas: 43°11′N 44°33′E / 43.183°N 44.550°E / 43.183; 44.550
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Republika Ziemeļosetija-Alānija
Dibināta 1847. gadā
Platība
 • Kopējā 23,17 km2
Augstums 484 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 36 011
 • blīvums 1 598,1/km²
Laika josla MSK (UTC+3)
Pasta indeksi 363020, 363021, 363023–363027, 363029
Tālruņu kods +7 86737
Mājaslapa www.beslan.ru
Beslana Vikikrātuvē

Beslanu 1847. gadā dibināja osetīnu kolonisti, un vietējā feodāļa Beslana Tulatova vārdā to neoficiāli sauca par Beslanikau ("Beslana ciematu"). Oficiālos dokumentos ciemats tomēr bija pazīstams pēc Tulatova uzvārda kā Tulatovo vai Tulatovskoje. 1941. gadā to pārdēvēja par Iristonu. Otrā pasaules kara laikā 1942.-1943. gadā Vērmahts mēģināja to ieņemt pa Adigejas-Mozdokas līniju.

1950. gadā, kad ciemu pārveidoja par pilsētu un nosauca par Beslanu. 1961. gadā pilsētā notika masu nekārtības, kad ap 700 cilvēku protestēja pret cilvēku aizturēšanu. Milicija, mēģinot tās apspiest, sastapa bruņotu pretestību. Par šo incidentu tika tiesāti septiņi cilvēki.

Beslanas skolas ķīlnieku krīze

labot šo sadaļu

Pēc Otro Čečenijas kara 2004. gada 1. septembrī Beslanas 1. skolu sagrāba 32 islāma teroristu grupa. Terora akts beidzās 3. septembrī ar asiņainu apšaudi starp teroristiem un Krievijas drošības spēkiem. Saskaņā ar oficiālajiem datiem apšaudēs bojā gāja 334 cilvēki, no kuriem 186 bija bērni, un vēl simtiem tika ievainoti. Nogalināja arī gandrīz visus ķīlnieku sagrābējus, bet vienu arestēja un viņam tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu.

Administratīvais un pašvaldības statuss

labot šo sadaļu

Beslana ir Pravoberežnija rajona administratīvais centrs un ir iekļauta rajonā (krievu: Бесланское городское поселение).

Beslanā atrodas liela kukurūzas pārstrādes rūpnīca, kas izveidota 1940. gados. Pilsētā atrodas vairākas spirta un alkohola rūpnīcas.

Beslana ir svarīgs dzelzceļa mezgls, kas atrodas uz līnijas no Rostovas pie Donas un Baku, un ir sākumpunkts tās atzarojumam uz Vladikaukāzu. Pie plsētas ir Beslanas lidosta.

Beslana atrodas apmēram 29 kilometrus uz ziemeļiem no republikas galvaspilsētas Vladikaukāzas, un apmēram 1600 kilometrus uz dienvidiem no Maskavas.

Etniskais sastāvs

labot šo sadaļu

2002. gadā pilsētas etniskais sastāvs bija šāds:

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu

Viena no Beslanas skolām ir Ivana un Konstantīna Kanidisu skola, kas 2010. gadā nosaukta skolotāja Ivana Kanidisa un viņa dēla vārdā; skolotājs gāja bojā Beslanas skolas ķīlnieku krīzes laikā 2004. gadā. Skolas būvei Grieķijas un Norvēģijas valdības ar ANO Attīstības programmas starpniecību iemaksāja 2,5 miljonus eiro.

Vēl viena skola atrodas Kominternes ielā. Tā aizstāja 1. skolu, kas tika slēgta pēc ķīlnieku krīzes. Amatpersonas izvēlējās nedot numuru aizstājošajai skolai, kas atrodas pāri ielai no 1. skolas. Uzreiz pēc 1. skolas slēgšanas nodarbības tās bērniem tika pārceltas uz 6. skolu.

Ievērojami cilvēki

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu