Eksikators

Stikla eksikators. Apakšā ir iebērts violetas krāsas silikagels, virs tā atrodas caurumots keramikas disks (restes), uz kura ir paredzēts likt eksikatorā uzglabājamos objektus. Šim eksikatoram nav iespēju pieslēgt vakuumu (tam paredzētais savienojums parasti ir pašā vāka augšā, roktura vietā)

Eksikators (no latīņu: exsiccare — 'izkaltēt') ir bieza stikla vai plastmasas trauks ar blīvi noslēdzamu vāku, kuru parasti lieto, lai vielas pasargātu no mitruma, kā arī vielu žāvēšanai laboratorijās. Parasti eksikators sastāv no dziļas stikla bļodas, kurai apakšā var iebērt vai ieliet kādu higroskopisku vielu (silikagelu, sērskābi, kalcija hlorīdu, fosfora pentoksīdu), virs šī nodalījuma ir paplašinājums, uz kura ir restes (vai kaut kas tamlīdzīgs), uz kā liek uzglabājamos objektus. Eksikatoram parasti ir pieslīpēts vāks, kam var būt iespēja pieslēgt vakuumu. Atverot eksikatoru, tajā esošais gaiss lielā mērā sajaucas ar apkārtējo gaisu un mitruma saturs samazinās relatīvi lēni, tāpēc eksikatori nav piemēroti ļoti higroskopisku vielu glabāšanai (sārmu metāli).

Lielie stikla eksikatori ir smagi un to vāki ir trausli. Ja ūdensatņēmēju vielu vietā iepilda kaut ko citu, var panākt cita sastāva atmosfēru (piemēram, dažreiz lieto ūdeni, lai objektus uzglabātu 100% mitrumā, vai arī noteikta veida mitrus sāļus, lai nodrošinātu noteiktu gaisa mitrumu).