Meka
| Meka | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| مكة | ||
 | ||
| ||
  Meka | ||
| Koordinātas: 21°25′N 39°49′E / 21.417°N 39.817°EKoordinātas: 21°25′N 39°49′E / 21.417°N 39.817°E | ||
| Valsts |
 Saūda Arābija | |
| Province | Mekas province | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 850 km2 | |
| Augstums | 300 m | |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | ||
| • kopā | 2 427 924 | |
| • blīvums | 2,806,5/km² | |
| Laika josla | AST (UTC+3) | |
| • Vasaras laiks (DST) | nav (UTC+3) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Meka Vikikrātuvē | ||
Meka (arābu: مكة, Makkah; turku: Mekke), pilns nosaukums Mekas Svētā pilsēta (arābu: مكة المكرمة, Makkah al-Mukarramah), ir pilsēta Saūda Arābijā, Mekas provinces administratīvais centrs vēsturiskajā Hidžāza novadā. Pilsēta atrodas Abrahāma ielejā 73 km tālāk iekšzemē no Džidas (Jeddah), 277 m virs jūras līmeņa. Attālums no Mekas līdz Sarkanajaii jūrai ir 80 km.
Pilsēta tiek godāta kā islāma svētā vieta un mērķis to musulmaņu svētceļojumiem, kas fiziski spējīgi un var finansiāli atļauties tajā piedalīties. Musulmaņi Svēto mošeju uzskata par svētāko vietu Zemes virsū.
Nosaukums „Meka” sarunvalodā metaforiski apzīmē jebkādu īpaši nozīmīgu vietu kādai noteiktai cilvēku grupai. Vairāk par vārdu „Meka” skatīt zemāk.
Vēsture
Kaaba, maza regulāra kuba formas ēka, ko mūsdienās ieskauj Svētā mošeja, islāmā tiek uzskatīta par Abrahāma (arābu valodā: Ibrahim) īpaši celto namu un kopš tā laika šis nams bijis ļoti nozīmīgs reliģisks centrs.
Neilgi pirms Muhameda laika Meka nokļuva Banu Kuraiša pakļautībā un viņu uzskata par Ismaila otrā dēla Kedara pēcteci. Šīs cilts pēctečus sauc par Kuraišiem, kas pārsvarā visi bija musulmaņi. Zināms, ka Meka jau vairākas paaudzes pirms islāma pravieša Muhameda bijusi tirdzniecības centrs un politeistu kulta centrs.[2] Mekas vēsturiskie tirdzniecības apjomi mūsdienās joprojām tiek apšaubīti: vairāki vēsturnieki uzskata, ka Meka bija laba apmešanās vieta garajā tirdzniecības ceļā no dievidu Arābijas uz Romas un Bizantijas impērijām un ka arābu un indiešu garšvielas tika transportētas arī caur Meku.[3]
Saskaņā ar Korānu, pilsētai 570. gadā, kad arī piedzimis Muhameds, uzbruka Aksumas armija, kuru vadījis Abraha. Stāsts vēsta, ka pilsēta uzbrukumu atvairījusi ar tūkstoš putniem, kas metuši akmeņus un tad esot sekojis mēris. Muhamedu no Kuraišu cilts pilsētas izraidīja par to, ka viņš sludināja atteikties no daudzdievības un elkdievības. 630. gadā Muhameds svinīgi atgriezās pilsētā, izmeta no Kaabas elku statujas un nosauca to par musulmaņu svētceļojumu mērķi.
Pēc Islāma impērijas uzplaukuma Meka piesaistīja svētceļniekus no visām impērijas nomalēm un tajā visu laiku dzīvoja islāma pētnieki, jo viņi vēlējās savu dzīvi pavadīt Kaabas tuvumā. Svētceļojumi bija skaitliski mazi, salīdzinājumā ar mūsdienām, jo tos bija grūti veikt. Ar laiku pilsēta kļuva par šauru. 18. un 19. gadsimta kartēs Meka attēlota kā maza pilsēta, apjozta ar aizsargmūri un ar dažām māla ķieģeļu celtnēm ap mošeju.
Meka nebija Islāma impērijas galvaspilsēta. Pirmā galvaspilsēta bija Medīna, kas atrodas aptuveni 400 km attālumā. Kalifāta galvaspilsētu drīz vien pārcēla uz Damasku un tad uz Bagdādi. Meka vēsturē vēlreiz tika īpaši atzīmēta, kad to savā varā pārņēma Abd-Allah ibn al-Zubayr. Viņš bija agrīno laiku musulmaņu vadonis, kas bija pret Umajādu kalīfiem. Kalifs Jazids I 683. gadā ielenca Meku un no tā laika pilsēta politiski tika uzskatīta par vietu, kur nodarboties ar reliģisku pētniecību un ziedošanos Dievam. Ilgus gadsimtus pilsētu pārvaldīja Hašemitu Mekas šerifi, kas bija Muhameda mazdēla Hasana ibn Ali pēcteči. Šerifi palika par Mekas valdniekiem visu laiku, lai arī kāds kalifs vai musulmaņu valdnieks sevi bija pasludinājis par „Divu Svēto Mošeju Aizstāvi”. 930. g. Mekai uzbruka un to izlaupīja Ismailu musulmaņi un 1803. gadā — Vahabi musulmaņi. 1926. gadā Saūdu musulmaņi gāza Mekas šerifus un no tā laika Meka ir iekļauta Saūda Arābijā.
Mūsdienu statuss
Pēdējās desmitgadēs pilsēta ir ievērojami pieaugusi, jo arvien aktīvāk uz turieni ar lidmašīnām dodas svētceļnieki no visām pasaules malām. Tūkstoši saūdu ierēdņu nodarbojas ar svētceļojuma uzraudzību un organizāciju: viesnīcas, restorāni un ēdnīcas u.c. Darbiniekiem arvien vairāk tiek celtas jaunas dzīvojamās ēkas. Pilsētai izplešoties, tiek celtas jaunas autostrādes, tirdzniecības centri un debesskrāpji.
Nozīme
Musulmaņiem svētceļojums uz Meku tiek saukts par Hādžu un tas ir viens no ticības pieciem pamatakmeņiem. Lielajā svētceļojumā pēdējos gados piedalās aptuveni divi vai trīs miljoni svētceļnieku. Svētceļojums notiek Dhu al-Hijjah mēneša laikā, bet vēl vairāk svētceļnieku piedalās mazajā svētceļojumā, ko sauc par Umrah. Mazo svētceļojumu ticīgie var veikt jebkurā gada laikā.
Galvenais apskates objekts Mekā ir Kaaba. Dieva namu esot uzbūvējis pats Ābrahams (Ibrahims) ar savu dēlu Išmaēlu (Ismails). Tagad to klāj ar zelta joslu izšūts melns pārvalks kiswah. Svētceļnieki iet pa apli ap Kaabu un dažkārt cenšas pieskarties tās stūrī iemūrētajā stūrakmenī „Hajar Aswad” (Melnais Akmens). Tad svētceļnieki padzeras no Zamzama akas un musulmaņi tic, ka šīs akas ūdenim piemīt īpašas dziednieciskas īpašības. Daži svētceļnieki no Hādža atgriežas ar pudeli, kurā iepildījuši Zamzama ūdeni.
Hādža laikā svētceļnieki ceļo arī uz Minu. Tas ir ciemats, kurā Iblis (Sātans) attēlots kā akmens kolonnas, kuras simboliski nomētā ar akmeņiem. Tad viņi iet tālāk uz Arafata kalnu, un tur, kur Muhameds vadīja atvadu dievkalpojumu, notiek lūgšanas.
Mekas nozīme musulmaņiem nav aptverama. Visi musulmaņi, lai kur viņi atrastos, piecas reizes dienā lūgšanās metas ceļos ar seju virzienā pret Kaabu Mekā. Šo virzienu sauc par kiblah. Musulmaņi Svēto mošeju uzskata par svētāko vietu pasaulē.
Nemusulmaņi un Meka
Mekā aizliegts ieiet nemusulmaņiem. Uz ceļiem, kas ved uz pilsētu, uzstādīti kontrolpunkti. Šāda noslēpumainība izraisījusi lielu eiropiešu tūristu interesi. Vairāki izliekas par musulmaņiem un nokļūst pilsētā, lai pieredzētu unikālo Hādža skatu un aplūkotu Kaabu.
Atsauces
- ↑ «Saudi Census 2022». Q20423308. 2023. Skatīts: 29 decembris 2023.
- ↑ Islāms, Pols Lunds, 17. lpp., Zvaigzne ABC, ISBN 9984-22-921-1
- ↑ Leons Taivans, Tuvo Austrumu civilizācija: arābi, islāms, halifāts, 43. lpp. ISBN 978-9984-46-309-4
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meka.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
.svg){kind=small} | Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|