Pāriet uz saturu

Sultanahmetas laukums

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Sultanahmeta)

Koordinātas: 41°00′23″N 28°58′33″E / 41.00639°N 28.97583°E / 41.00639; 28.97583

Sultanahmetas laukums. Priekšplānā redzams Mūra obelisks, bet tālāk - labajā pusē - Tutmosa obelisks.
Agrākā Konstantinopoles hipodroma karte.
Ģilžu parāde sultānam Konstantinopoles hipodromā. Osmaņu miniatūra no krājuma Surname-i Vehbi (1582).
Tutmosa III obelisks.
Tutmosa III obeliska pakāje, kurā attēlots bizantiešu imperators Teodosijs, kas uzvarētājam no katehisma pasniedz lauru vainagu.
Serpenīna kolonna.
Mūra obelisks.

Sultanahmetas laukums (turku: Sultanahmet Meydanı), Zirgu laukums (turku: At Meydanı), jeb Konstantinopoles hipodroms ir laukums Eminēnī rajonā, Stambulā (Turcija). Laukums atrodas vietā, kur agrāk bija Konstantinopoles hipodroms un tajā tika rīkoti dažādi sporta un sabiedriski pasākumi. Mūsdienās tas ir parks pie Sultāna Ahmeda mošejas.

Parasti Konstantinopoles hipodromu saista ar pilsētas zelta laikiem, bet patiesībā tā vēsture ir daudz senāka. Pirmo hipodromu uzbūvēja, kad šeit pastāvēja pilsēta ar nosaukumu Bizantija (grieķu: Βυζαντιον, Bizantion), kas bija tikai vietēja mēroga nozīmes pilsēta. 203. gadā imperators Septimus Severus pilsētu pārbūvēja, paplašinot pilsētas mūrus un, uzbūvējot hipodromu, kur rīkot zirgu ratu sacīkstes, kā arī citus saviesīgus pasākumus.

324. gadā imperators Konstantīns Lielais nolēma pārcelt impērijas valdības sēdekli no Romas uz Bizantiju un šo pilsētu nosauca par Jauno Romu (Nova Roma). Nosaukumu neizdevās iedzīvināt un pilsētu drīz pārdēvēja par Konstantinopoli, par godu Konstantīnam. Konstantīns pilsētu ievērojami paplašināja un viens no galvenajiem darbiem bija hipodroma renovācija. Konstantīna celtais hipodroms ir bijis 450 m garš un 130 m plats un tā tribīnes bija paredzētas 100.000 skatītājiem.

Hipodroma trase bija U burta formā un kathisma (imperatora loža) atradās trases austrumu pusē. Uz imperatora ložu varēja nokļūt pa īpašu izbūvētu koridori taisni no Lielās pils un pa šo koridori iet bija atļauts tikai imperatoram vai viņa ģimenes locekļiem. Lielie hipodroma akmens bluķi, uz kuriem bija novietotas četru zirgu vara statujas, atradās hipodroma ziemeļu pusē, bet sfendons (U formas celtnes izliektas formas tribīne) atradās ziemeļos (pamati saglabājušies līdz mūsdienām). Četru zirgu statujas mūsdienās sauc par Svētā Marka zirgiem, kuru patieso grieķu vai romiešu izcelsmi nav izdevies atklāt, tika nolaupītas Ceturtā krusta gājiena laikā (1204) un aizvestas uz Venēciju un mūsdienās stāv pie Svētā Marka bazilikas. Hipodromā atradās vairākas citas dievu, imperatoru un varoņu statujas, tai skaitā Lisiposa Hērakls, Romuls un Rems ar vilku māti, kā arī Platejas upurēšanas trijkājis Serpentīna kolonna.[1]

Bizantijas laikā hipodroms bija pilsētas saviesīgās dzīves centrs. Zirgu sacīkstēs tika tērētas lielas naudas summas likmēs un katrās sacīkstēs piedalījās četras komandas, no kurām katru sponsorēja kāds noteikts politisks spēks no Romas senāta: zilie (Venetii), zaļie (Prasinoi), sarkanie (Rousioi) un baltie (Leukoi). Laika gaitā sarkanie un baltie zaudēja savu spēku un pievienojās zilajiem vai zaļajiem.

Hipodroma sacīkstēs katra komanda piedalījās ar diviem ratiem, kuros katrā iejūgti četri zirgi. Sacensības bija nozīmīgs saviesīgs pasākums, kurā vienkopus sapulcējās visi pilsētas augstmaņi un imperatora ģimene. Hipodromā tādēļ bieži notika vairākas politiskas diskusijas.

Sacīkstes starp zilajiem un zaļajiem parasti tika saistītas ar politiskajām vai reliģiskajām diskusijām un bieži sacensības izvērtās par pilsētu aptverošu pilsoņu karu. Ievērojamākie bija Nikas nemieri (532), kuru laikā gāja bojā 30.000 iedzīvotāji un tika sagrautas vairākas ievērojamas ēkas, tai skaitā otrā Svētās Sofijas baznīca. Līdz mūsdienām ir saglabājusies trešā Svētās Sofijas katedrāle, kuru pēc Nikas nemieriem uzcēla Justiniāns Lielais.

Pēc Ceturtā krusta gājiena Konstantinopole tā arī neatguvās un Bizantijas impērija beidza pastāvēt 1453. gadā, kad hipodroms bija jau daļēji sagrauts. Šajā gadā pilsētu ieņēma Osmaņu impērijas karaspēks (sk. Konstantinopoles krišana) un osmaņus neinteresēja tāda izklaide kā zirgu sacīkstes, tādēļ hipodroma atjaunošanai netika pievērsta uzmanība.

Osmaņi hipodromu izmantoja dažādiem svinīgiem pasākumiem, piemēram inaugurācijas aktiem, sultāna Ahmeda III dēlu apgraizīšanas svētkiem u.c. Osmaņu miniatūrās hipodroms vēl redzams ar tribīnēm, bet mūsdienu Sultanahmetas laukuma izmēri ir atbilstoši agrākā hipodroma izmēriem.

Serpentīna kolonna

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai iedzīvotāju acīs pilsētu padarītu cēlāku, Konstantīns un viņa pēcteči, it īpaši Teodosijs Lielais, pilsētā lika atvest no visas impērijas vairākus slavenus mākslas darbus. Tos uzstādīja hipodroma vidū, kur atradās spina. Tai skaitā no Platejas tika atvests upurēšanas trijkājis - Serpentīna kolonna, lai atzīmētu 5. gs. pmē. grieķu uzvaru Platejas kaujā pret persiešiem. Trijkāji atveda no Apolona tempļa Delfos un uzstādīja hipodroma vidū. Kolonnas augšdaļā bija zelta trauks, kuru turēja trīs vara čūsku galvas. Trauks pazuda vai tika nolaupīts Ceturtā krusta gājiena laikā, bet čūsku galvas nolauztas līdz 17. gs. beigām, jo tās vēl redzamas vairākās osmaņu miniatūrās, kas zīmētas neilgi pēc Konstantinopoles iekarošanas.[2] Čūsku galvu paliekas tika atrastas un tagad atrodas Stambulas arheoloģijas muzejā un tas, kas palicis laukumā no Delfu upurēšanas trijkāja, mūsdienās tiek saukts par Serpentīna kolonnu.

Tutmosa III obelisks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teodosijs Lielais bija liels hipodroma atbalstītājs un 390. gadā no Ēģiptes lika atvest obelisku, kuru uzstādīja sacīkšu trases vidū. Rozā granīta obelisks sākotnēji bija uzstādīts Tutmosa III valdīšanas laikā (aptuveni 1490. g. pmē.) pie Karnakas tempļa Luksorā. Lai pārvestu obelisku un Konstantinopoli, Teodosijs Lielais to lika sazāģēt trīs daļās un līdz mūsdienām saglabājusies ir tikai tā augšdaļa, kas novietota uz marmora pjedestāla. Obeliska vecums sasniedz 3.500 gadu un tas ir saglabājies diezgan labā stāvoklī.

10. gs. imperators Konstantīns VII pats lika izgatavot obelisku hipodroma galā. Tas tika uzmūrēts un apkalts ar bronzas plāksnēm. Plāksnes Ceturtajā krusta gājienā latīņu karaspēks noplēsa un izveda. Līdz mūsdienām saglabājusies ikai obeliska mūra vidus daļa un tādēļ to mūsdienās sauc par Mūra obelisku.

Porfiriosa statujas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hipodroma Spinas daļā par godu leģendārajam pajūgu sacensību dalībniekam Porfiriosam tika uzstādītas septiņas statujas. Porfirioss piedalījās zaļo un zilo komandās. Līdz mūsdienām nav saglabājusies neviena no šīm statujām, bet divas pamatnes, kas palikušas, novietotas Stambulas arheoloģijas muzejā.

Laukums mūsdienās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās laukumu, kur agrāk atradās Konstantinopoles hipodroms, sauc sultāna Ahmeda vārdā par Sultanahmetas laukumu. Pašvaldība laukumu uztur labā stāvoklī un bijušo hipodroma sacīkšu trasi iezīmē gājēju celiņš, neskatoties uz to, ka īsto celiņu mūsdienās klāj aptuveni 2 m biezs kultūrslānis. Redzamākie objekti, kas saglabājušies ir Spinas paliekas (barjera hipodroma vidū), divi obeliski un Serpentīna kolonna, kuriem apkārt paturēta bedre, kurā redzams oriģinālais zemes virsas līmenis zem kultūrslāņa.

Laukuma ziemeļu galā, Sultāna Ahmeda mošejas tuvumā atrodas neobizantiešu stila astoņstūra formas Vācu strūklaka (Ķeizara Vilhelma strūklaka), kuru 1900. gadā uzbūvēja Vācijas valdība, lai atzīmētu imperatora Vilhelma II 1898. gada vizīti pilsētā.

Arheologiem šajā laukumā nav izdevies veikt plašus un sistemātiskus izrakumus. Daļa no Sfendona (noapaļotais hipordroma tribīņu gals) kļuva atklāti redzama pēc vairāku ēku nojaukšanas 1980. gados.

1993. gadā, kad tika veikta pazemes publiskās tualetes izbūve, tika atraktas vairākas tribīņu rindas un dažādas hipodroma kolonnas. Tomēr netika turpināta tālāka pētniecība un atrastos objektus pārvietoja uz Stambulas muzejiem. Ļoti iespējams, ka vairums palieku no hipodroma joprojām atrodas apraktas zem šā laukuma.

Mūsdienu laukums naktī. Labajā pusē redzams Ajasofjas muzejs.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]