Manuels Asanja

Manuels Asanja Manuel Azaña
1933. gadā
Spānijas prezidents
Amatā 1936. gada 10. maijā — 1939. gada 3. martā
Spānijas premjerminists
Amatā 1936. gada 19. februārī — 1936. gada 10. maijā
Amatā 1931. gada 14. oktobrī — 1933. gada 6. septembrī
Dzimšanas dati	1880. gada 10. janvārī Madride, Spānija
Miršanas dati	1940. gada 3. novembrī (60 gadu vecumā) Dienvidi-Pireneji, Francija
Tautība	spānis
Politiskā partija	Kreiso republikāņu partija
Profesija	jurists, žurnālists, rakstnieks

Manuels Asanja (spāņu: Manuel Azaña, 1880. gada 10. janvāris — 1940. gada 3. novembris) bija spāņu politiķis, Spānijas prezidents no 1936. līdz 1939. gadam.

Dzīvesgājums

Dzimis Madridē, Spānijā turīgā ģimenē, agrā vecumā kļuvis par bāreni. Pēc juridiskās izglītības iegūšanas strādājis par juristu. Vēlāk pievērsies žurnālistikai — strādājis vairākos Spānijas un Francijas laikrakstos, kā arī rakstniecībai un tulkošanai. No 1914. gada darbojies republikāniskajās politiskajās grupās.

Pēc kreiso spēku uzvaras vēlēšanās 1931. gadā, pēc kurām tika gāzta monarhija un nodibināta republika, Asanja aprīlī kļuva par kara ministru. Tā paša gada 14. oktobrī izvēlēts par kreiso spēku koalīcijas premjerministru. Viņa valdība realizēja izglītības, agrāro, militāro u.c. reformas.

Atstājis premjera amatu 1933. gada 6. septembrī pēc kreiso spēku zaudējuma pašvaldību vēlēšanās. Pēc aiziešanas no premjera amata neilgu laiku attālinājies no politikas, pievēršoties rakstniecībai.

No 1934. gada Kreiso republikāņu partijas vadītājs. Tajā pašā gadā apcietināts par apsūdzībām valsts apvērsuma organizēšanā Barselonā. Nakamajā gadā tiesas procesā Asanja tika attaisnots. Ar Kreiso republikāņu partiju aktīvi iesaistījies Tautas frontes izveidē. Jaunais politiskais spēks 1936. gadā guva uzvaru parlamenta ārkārtas vēlēšanās, kuru rezultātā vara valstī atkal nonāca kreiso spēku rokās.

No 1936. gada februāra līdz maijam Asanja otrreiz pildīja premjerministra pienākumus, savukārt 10. maijā viņš kļuva par Spānijas prezidentu. Spānijas pilsoņu kara sākšanās tā paša gada jūlijā bija smags trieciens Asanjas pozīcijām, jo prezidenta amatam kara laikā bija tikai nomināla loma. Viņam bija vairākas nesaskaņas ar sociālistu premjerministriem, kā arī pakāpeniski Asanja sāka uzstāties par izlīgumu ar nacionālistiem, tomēr viņa nostāja šajos jautājumos neatrada atbalstu.

Kad 1939. gada februārī republikāņi zaudēja kontroli pār Kataloniju, Asanja pameta valsti, izbraucot uz Franciju, kur 27. februārī paziņoja par prezidenta pilnvaru nolikšanu. Pēc Francijas sakāves 1940. gadā Asanjam draudēja apcietināšana un deportācija uz Spāniju, tomēr viņu izglāba Meksikas vēstnieks, kurš viņu izmitināja meksikāņu diplomātiskajā misijā, tomēr jau pēc dažiem mēnešiem — 4. novembrī Asanja aizgāja aizsaulē.