Taju valoda

Taju valoda ภาษาไทย, phasa thai
Izruna:	IPA: [pʰāːsǎːtʰāj]
Valodu lieto:	Taizemē, Ziemeļmalaizijā, Kambodžā, Dienvidmjanmā, Laosā
Reģions:	Indoķīnas pussala
Pratēju skaits:	vairāk nekā 20 miljoni (2000. gadā)
Valodu saime:	Taju-kadaju  Taju   Dienvidrietumu taju    Taju valoda
Rakstība:	Taju alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Taizeme
Regulators:	Taizemes karaliskais institūts
Valodas kodi
ISO 639-1:	th
ISO 639-2:	tha
ISO 639-3:	tha
Indic script Šajā rakstā var būt pielietotas Indijas rakstības. Bez attiecīga programmnodrošinājuma iespējama nekorekta teksta attēlošanās.

Taju valoda (ภาษาไทย, phasa thai, izrunā: [pʰāːsǎːtʰāj]), senāk siāmiešu valoda, ir taju-kadaju saimes valoda, Taizemes valsts valoda. Tās literārā valoda balstās galvenokārt uz Bangkokas dialekta. Bez Bangkokas dialekta izšķir arī ziemeļaustrumu, ziemeļu un dienvidu dialektus. Ziemeļaustrumu dialekti ir līdzīgi laosiešu valodai.

Atskaitot salikteņus un svešvārdus, taju valodā pārsvarā ir vienzilbju vārdi. Taju valodā tiek izšķirti pieci toņi: vidējs, zems, krītošs, augsts un kāpjošs, kā arī izšķir 21 līdzskani un 9 patskaņus.

Taju valodā ir daudzi aizguvumi no citām valodām. Iespējams, senākie aizguvumi ir no ķīniešu valodas, bet sastopami arī salīdzinoši jaunāki aizguvumi no ķīniešiem. Daudziem vārdiem saknes meklējamas sanskritā un khmeru valodā. Sākot no 16. gadsimta taju valodā parādās portugāļu cilmes vārdi, bet mūsdienās arvien vairāk arī angļu valodas aizguvumi.

13. gadsimtā izveidotajā taju alfabēta pamatā ir brahmiskā rakstība. Rakstīts tiek no kreisās uz labo pusi, atstarpes starp vārdiem tiek atzīmētas ar pieturzīmēm.