Viļņas Universitāte

Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte Viļņas Universitāte Viļņas Universitāte
latīņu: 'Universitas Vilnensis'
Moto	Hinc itur ad astra
Dibināta	1579. gads (slēgta no 1832. līdz 1919. gadam)
Tips	valsts
Rektors	Rimvīds Petrausks
Administratīvais personāls	2926
Studenti	19996 (2020)
Doktorantūra	847
Atrašanās vieta	Viļņa, Lietuva 54°40′57″N 25°17′14″E
Mājaslapa	http://www.vu.lt

Viļņas Universitāte (lietuviešu: Vilniaus universitetas) ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs. Tajā studē vairāk nekā 20 000 studentu, starp tiem 838 doktoranti.

Vēsture

1570. gadā pēc bīskapa Valeriāna Protašēviča uzaicinājuma Viļņā ieradās jezuīti, atklāja Jēzus biedrības Akadēmiju un Universitāti (Almae Academia et Universitas Vilnensis Societatis Jesu) un ar Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Sigismunda Augusta palīdzību izveidoja bibliotēku. 1579. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs piešķīra akadēmijai universitātes tiesības. 16. gadsimtā universitāte gan pieaicināja ārvalstu zinātniekus, gan paplašināja bibliotēku. 1595. gadā universitātē tika izdots katehisms lietuviešu valodā, ko uzskata par pirmo grāmatu lietuviešu valodā. Tomēr vēlākajā Polijas-Lietuvas kopvalsts pagrimuma periodā 17. gadsimta 2. pusē un 18. gadsimtā universitāte panīka. Pēc Polijas dalīšanas un Lietuvas inkorporācijas Krievijas Impērijā 19. gadsimta sākumā tā kļuva par laicīgu universitāti un bija viena no lielākajām universitātēm Eiropā. Pēc Novembra sacelšanās apspiešanas Krievijas ķeizars Nikolajs I 1832. gadā pavēlēja universitāti slēgt.

1919. gadā Viļņas Universitāti atjaunoja kā Stefana Batorija Universitāti ar apmācību poliski, bet pēc Viļņas apgabala atdalīšanas Lietuvas pagaidu galvaspilsētā Kauņā nodibināja Lietuvas Universitāti (no 1930. gada Vītauta Dižā Universitāte) ar apmācību lietuviešu valodā. 1939. gadā pēc Viļņas apgabala daļējas iekļaušanas Lietuvā Stefana Batorija Universitāte tika slēgta, tās vietā atvērta Viļņas Universitāte ar lietuviešu kā mācību valodu.

Struktūrvienības

Universitātē pašlaik ir 12 fakultātes:

• Dabaszinātņu fakultāte;
• Ekonomikas fakultāte;
• Filoloģijas fakultāte;
• Filozofijas fakultāte;
• Fizikas fakultāte;
• Juridiskā fakultāte;
• Kauņas Humanitāro zinātņu fakultāte;
• Komunikāciju fakultāte;
• Ķīmijas fakultāte;
• Matemātikas un datorzinātņu fakultāte;
• Medicīnas fakultāte;
• Vēstures fakultāte.

Projekti

Viļņas Universitāte piedalījusies Lietuvas pirmā pavadoņa LituanicaSAT-1 izgatavošanā, kurš palaists kosmosā 2014. gada janvārī.

Slaveni pasniedzēji un absolventi

• Adams Ježijs Čartoriskis (Adam Jerzy Czartoryski, 1770 – 1861) - valsts darbinieks
• Simons Daukants (Simonas Daukantas, 1793 - 1864) - vēsturnieks
• Georgs Forsters (Georg Forster, 1754 – 1794) - dabas pētnieks, ceļotājs
• Marija Gimbutiene (Marija Gimbutienė/Marija Gimbutas, 1921 – 1994) — arheoloģe
• Juzefs Kraševskis (Józef Ignacy Kraszewski, 1812 – 1887) - rakstnieks
• Ādams Mickēvičs (Adam Mickiewicz, 1798 – 1855) — dzejnieks, rakstnieks
• Česlavs Milošs (Czesław Miłosz, 1911 – 2004) — rakstnieks, Nobela prēmijas literatūrā laureāts
• Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda, 1964) - Lietuvas prezidents
• Pjotrs Skarga (Piotr Skarga, 1536 – 1612) - jezuīts
• Juliušs Slovackis (Juliusz Słowacki, 1809 – 1849) - dzejnieks un dramaturgs
• Tomass Venclova (Tomas Venclova, 1937) — dzejnieks, filologs, padomju disidents

Ārējās saites

• Viļņas Universitātes mājaslapa (angliski)
• timeshighereducation.com

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viļņas Universitāte.