Jānuss (pavadonis)
 Jānuss. Cassini attēls. 2010. gada 7. aprīlis. | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | O. Dolfuss |
| Atklāšanas datums | 1966. gada 15. decembrī |
| Orbitālie parametri | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 151 460 km |
| Ekscentricitāte | 0,0068 |
| Apriņķojuma periods | 0,694 660 342 d |
| Slīpums | 0,163° |
| Riņķo ap | Saturna pavadonis |
| Fiziskie parametri | |
| Dimensijas | 193×173×137 km[1] |
| Vidējais rādiuss | 89,4 ± 3,0 km[1] |
| Masa | 1,912±0,005×1018 kg[2] |
| Vidējais blīvums | 0,64±0,06 g/cm³[1] |
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums | ≈0,0137 m/s2 |
| Rotācijas periods | sinhronizēta |
| Albedo | 0,71±0,02 (ģeometriskā)[3] |
Jānuss (latīņu: Jānus) ir Saturna iekšējais pavadonis. Nosaukts seno romiešu mitoloģiska personāža Jānusa vārdā. Vēl pavadonis tiek apzīmēts kā Saturns X.
Atklāšana
1966. gada 15. decembrī franču astronoms Odvens Dolfuss (Audouin Dollfus) novēroja Saturna pavadoni, kuru sākotnēji nosauca par S/1966 S 2. Pirms tam 1966. gada 29. oktobrī Žans Teksero (Jean Texereau) fotografēja Jānusu, taču to neapzinājās. Tai pašā mēnesī trīs dienas vēlāk (1966. gada 18. decembrī) Ričards Valkers (Richard L. Walker) arī novēroja objektu tajā pat orbītā. Tobrīd šķita, ka tas ir viens un tas pats pavadonis, bet divpadsmit gadus vēlāk 1978. gada oktobrī Stīvens Larsons un Džons Faunteins (John W. Fountain) atklāja, ka patiesībā tie ir divi atšķirīgi objekti (Jānuss un Epimētejs), kas kustas pa ļoti tuvām orbītām. Rezultātā R. Valkeram tiek piedēvēta Epimēteja atklāšana. To apstiprināja 1980. gadā kosmiskās zondes "Voyager-1" atsūtītie dati.
Orbitālie parametri
Attālums starp abu pavadoņu orbītām ir tikai 50 km, kas ir būtiski mazāk par to izmēriem. 1997. gadā astrofiziķi Lora Betta un Pols Devrīzs no Maiami Universitātes izskaitļoja Saturna unikālā pavadoņu pāra kustības trajektorijas. Epimētejs un Jānuss kustas pa savām orbītām neatkarīgi viens no otra līdz brīdim, kamēr iekšējais pavadonis panāk ārējo. Tad gravitācijas spēka ietekmē Epimētejs tiek izstumts uz augstāku orbītu, bet Jānuss pāriet uz orbītu tuvāk Saturnam, t.i. pavadoņi apmainās vietām. Šāda pārvietošanās notiek reizi četros gados. Pēc visa spriežot, abi pavadoņi senāk veidoja vienu kopīgu ķermeni, bet Saturna sistēmas veidošanās agrīnajā stadijā sadalījās divos objektos. Spriežot pēc zemā blīvuma (mazāks par ūdens blīvumu, ap 0,64 gr./cm³), Jānuss ir porains ķermenis, kas galvenokārt sastāv no ledus.
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Porco, C. C. et al. (2006). "Physical Characteristics and Possible Accretionary Origins for Saturn's Small Satellites". Bulletin of the American Astronomical Society 37: 768.
- ↑ Spitale, J. N. et al. (2006). "The orbits of Saturn's small satellites derived from combined historic and Cassini imaging observations". The Astronomical Journal 132 (2): 692—710. doi:10.1086/505206. Arhivēts no oriģināla 2016. gada 13. aprīlī. Atjaunināts: 2017. gada 31. jūlijā.
- ↑ Verbiscer, A.; French, R.; Showalter, M.; and Helfenstein, P. Enceladus: Cosmic Graffiti Artist Caught in the Act, Science, Vol. 315, No. 5813 (February 9, 2007), p. 815 (supporting online material, table S1)
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānuss.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)