1905. gada dekrēts par reliģisko toleranci Krievijā
Dekrētu Par reliģiskās tolerances pamatu stiprināšanu (krievu: Указ Об Укреплении Начал Веротерпимости, zinātniskā transliterācija Ukaz Ob Ukreplenii Načal Veroterpimosti) 1905. gada 30. aprīlī [v.s. 17. aprīlī][1] izdeva imperators Nikolajs II kā daļu no reformām pēc Janvāra revolūcijas, kurā visi pieaugušie varēja brīvi izvēlēties savu konfesiju, nebaidoties no vajāšanas, diskriminācijas un pilsoņu tiesību ierobežojumiem reliģisku iemeslu dēļ.[2][3] Krievu pareizticīgo ticību varētu arī iemainīt pret citu konfesiju.[2] Šis dekrēts būtiski mainīja vecticībnieku juridisko statusu un atviegloja reliģiskajām minoritātēm Krievijā brīvi praktizēt savu reliģiju.[2][4] Tomēr Krievijas pareizticīgo baznīcas prioritāte tika saglabāta.[5]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kimmo Kääriäinen: Die Russische Orthodoxe Kirche und ihr Verhältnis zu anderen Konfessionen. Berichte / BIOst Nr.41/1995. Bundesinstitut für ostwissenschaftliche und internationale Studien, Köln, 1995. ISSN 0435-7183
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «1905. gada dekrēts par reliģisko toleranci» (vācu). 2004-09-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-01-11. Skatīts: 2024-01-11.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 R.Atorin. «1905. gada likuma “Par reliģiskās tolerances pamatu stiprināšanu” vēsturiskie priekšnosacījumi un vecticības uzplaukums». Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca (krievu), 2018-07-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-25. Skatīts: 2023-11-03.
- ↑ «Vēstures muzejā atklāj izstādi “Vecticības noslēpums”» (vācu). 2005-05-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-03. Skatīts: 2024-01-11.
- ↑ Irina Budkina. «Reliģijas brīvība kopš 1905. gada — kāds progress Krievijā?». Forum18, Oslo, Norway (angļu), 2005-05-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-01-11. Skatīts: 2024-01-11.
- ↑ Daniel H.Shubin. «A History of Russian Christianity, Vol.IV» (angļu), 2004. ISBN 0-87586-445-7 (ebook). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-01-11. Skatīts: 2024-01-11.