Pāriet uz saturu

COVID-19

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par 2019. gada koronavīrusa slimību. Par slimības uzliesmojumu pasaulē skatīt rakstu COVID-19 pandēmija.
Nāves gadījumu skaits uz vienu iedzīvotāju
Gadījumu skaits uz vienu iedzīvotāju

2019. gada koronavīrusa slimība jeb COVID-19 (no angļu: coronavirus disease 2019) ir elpceļu infekcijas slimība, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss. Tā ir radniecīga citai infekcijas slimībai — SARS. COVID-19 sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnā, bet 2020. gada janvārī tā sāka izplatīties arī citur pasaulē. Slimībai raksturīgās pazīmes ir drudzis, klepus un apgrūtināta elpošana. Nereti attīstās plaušu karsonis un citas komplikācijas, kas var beigties ar nāvi. 2020. gada 11. martā ANO izsludināja, ka sākusies COVID-19 pandēmija.

Slimības pazīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simptomi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Simptomu biežums Latvijā[1]
Simptoms Biežums
Paaugstināta temperatūra 41,6%
Klepus 27,7%
Galvassāpes 16,3%
Iesnas 15,8%
Kakla iekaisums 15,7%
Ožas un garšas traucējumi 8,6%
Simptomu biežums Ķīnā[2]
Simptoms Biežums
Paaugstināta temperatūra 87,9%
Sauss klepus 67,7%
Nogurums 38,1%
Krēpu veidošanās 33,4%
Elpas trūkums (aizdusa) 18,6%
Muskuļu un locītavu sāpes 14,8%
Kakla iekaisums 13,9%
Galvassāpes 13,6%
Drebuļi 11,4%
Nelabums vai vemšana 5,0%
Iesnas 4,8%
Caureja 3,7%
asins spļaušana 0,9%
Acu asarošana 0,8%

Galvenie simptomi ir drudzis, sauss klepus,[3] dažkārt arī apgrūtināta elpošana.[3] Daļai inficēto simptomi var būt ļoti viegli vai neparādās vispār. Smagos gadījumos vīruss izraisa plaušu karsoni un citas komplikācijas.[4] Slimība parasti nav nāvējoša, ja inficētajam nav kāda cita hroniska saslimšana un novājināta imūnsistēma.[5][6]

Eiropā ar COVID-19 saslimušajiem bez iepriekš Ķīnā aprakstītā biežāk novēroja arī iesnas, galvassāpes, caureju, kakla iekaisumu, garšas un ožas zudumu. Itālijā apmēram 20% pacientu konstatēja sīkus sarkanus ādas izsitumus ar pūslīšiem. ASV ārsti pievērsa uzmanību tam, ka daudziem pacientiem, kuriem bija apstiprināta inficēšanās ar koronavīrusu, kāju pirksti ieguva sarkani violetu nokrāsu.[7]

Inkubācijas periods un slimības ilgums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada koronavīrusa slimības (COVID-19) inkubācijas periods ir no 2 līdz 14 dienām, bet visbiežāk 5 dienas.[8]

Slimības ilgums parasti ir no 2 līdz 4 nedēļām, bet smagākos gadījumos var būt pat 6 nedēļas. Par imunitātes ilgumu pēc saslimšanas precīzu ziņu pagaidām nav, bet tiek pieļauts, ka tā nav pastāvīga.

Slimības gaita

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Ķīnas Slimību kontroles un prevencijas centra datiem 80,9% COVID-19 gadījumu Ķīnā bija ar vieglu, 13,8% ar smagu, bet 4,7% ar kritisku gaitu (elpošanas mazspēja, septisks šoks, daudzu orgānu mazspēja).[9]

Mirstība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Elektronu mikroskopa attēls, kurā ir redzams SARS-CoV-2 vīruss (dzeltenā krāsā), kas izraisīja COVID-19 pandēmiju.
Dažādu sociālās distancēšanās pasākumu nozīme COVID-19 pandēmijas iegrožošanā.
Pašizolēšanās nozīme COVID-19 pandēmijas iegrožošanā.

Izveseļošanās no šī koronavīrusa ir atkarīga no cilvēka imūnsistēmas stāvokļa, vairums no mirušajiem ir bijuši ar novājinātu imunitāti.[10]

Mirstība ir ārkārtīgi atkarīga no slimnieka vecuma: ļoti veciem cilvēkiem (virs 80 gadu vecuma) tā bija 14,8%, 70—79 gadus veciem ap 8%, 60—69 gadus veciem ap 3,6%, 50—59 gadus veciem 1,3%, 40—49 gadus veciem 0,4%, bet par 39 gadiem jaunākiem tikai 0,2%. Neviens saslimušais bērns zem 10 gadu vecuma nebija miris no šīs koronavīrusu infekcijas. Mirstība Ķīnā no COVID-19 bija 2,3%, kas 10-20 reizes pārsniedz mirstību gripas infekcijas laikā (apmēram 0,1% ASV populācijā).[9]

Nāves gadījumi (%) pēc vecuma un valsts
Vecums 80+ 70—79 60—69 50—59 40—49 30—39 20—29 10—19 0—9
Ķīna (11. februāris)[11] 14,8 8,0 3,6 1,3 0,4 0,2 0,2 0,2 0,0
Itālija (12. marts)[12] 16,9 9,6 2,7 0,6 0,1 0,1 0,0 0,0 0,0
Dienvidkoreja (15. marts)[13] 9,5 5,3 1,4 0,4 0,1 0,1 0,0 0,0 0,0

Augsta riska grupas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ASV Slimību kontroles un prevencijas centra datiem smaga COVID-19 gaita biežāk ir:

  1. slimniekiem vecumā virs 65 gadiem,
  2. slimniekiem ilgstošas veselības aprūpes iestādēs un pansionātos,
  3. slimniekiem ar ļaundabīgām slimībām, saņemot ķīmijterapiju,
  4. slimniekiem ar hroniskām elpceļu slimībām,
  5. slimniekiem ar hroniskām sirds slimībām,
  6. slimniekiem ar lielu aptaukošanos, diabētu, hroniskām nieru un aknu slimībām,
  7. slimniekiem ar nomāktu imunitāti un smēķētājiem.

Izplatība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: COVID-19 pandēmija

Pirmie saslimšanas simptomi novēroti kādai personai 2019. gada 1. decembrī. Slimības izplatība sākās Ķīnā, pēc tam tā pārgāja uz citiem reģioniem, it īpaši Eiropu, Dienvidameriku un Ziemeļameriku, vēlāk uz Indiju.

2019-nCoV izplatās no cilvēka uz cilvēku. Infekcijai raksturīgs pilienu un kontakta izplatīšanās ceļš, bet tas var izplatīties arī ar fekāliju starpniecību. Nozīmīgs inficēšanās ziņā ir tuvs kontakts bez aizsargmasku lietošanas un roku nemazgāšana pēc tualetes apmeklējuma.[14]

Ārstēšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Remdesivīrs kopā ar skābekļa terapiju

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 1. jūlijā kļuva zināms, ka Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) ir ieteikusi piešķirt reģistrācijas apliecību ar papildu nosacījumiem remdesivīru saturošām zālēm Veklury (arī Veclury), kas lietojams COVID-19 pneimonijas ārstēšanai gadījumos, kad nepieciešama papildu skābekļa pievade.[15][16] Šis ieteikums balstījās uz ASV veiktā pētījuma NIAID-ACTT-1 rezultātiem, kurā tika vērtēta remdesivīra 10 dienu ārstēšanas kursa efektivitāte vairāk nekā 1000 pacientiem, kas tika hospitalizēti COVID-19 infekcijas dēļ. Galvenais efektivitātes rādītājs bija laiks līdz brīdim, kad pacientam vairs nebija nepieciešama skābekļa terapija. Vidējais izveseļošanās laiks pētījumā iekļautiem pacientiem, kas tika ārstēti ar remdesivīru, bija 11 dienas, bet pacientiem, kas saņēma placebo, vidējais izveseļošanās laiks bija 15 dienas. Pacientiem ar smagu slimības gaitu (aptuveni 90% no pētījuma populācijas) laiks līdz izveseļošanās brīdim bija 12 dienas remdesivīra grupā un 18 dienas placebo grupā. Tomēr šāds efekts netika novērots pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu slimības gaitu, jo atveseļošanās laiks bija 5 dienas gan remdesivīra grupā, gan placebo grupā. Arī pacientiem, kuriem ārstēšana ar remdesivīru tika uzsākta, kad pacienti jau tika mākslīgi elpināti vai saņēma ekstrakoporālu membrānas oksigenācijas terapiju (EKMO), netika novērota atšķirība izveseļošanās laikā.[17]

2020. gada 20. oktobrī Latvijas Republikas Ministru kabinets atbalstīja 1,1 miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarei, lai nodrošinātu medikamenta Veklury pieejamību COVID-19 pacientu medikamentozai ārstēšanai.[18] Latvija no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada oktobrim iegādājās 23 110 flakonus remdesivira.[19]

Deksametazons kopā ar skābekļa terapiju

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
RECOVERY pētījuma rezultāti: mirstības samazināšanās par 35% mākslīgi ventilēto pacientu grupā, kas saņēma deksametazonu.

2020. gada 25. septembrī Eiropas Zāļu aģentūra secināja, ka arī deksametazons apsverams kā ārstēšanas iespēja pacientiem, kam nepieciešama skābekļa terapija. Visos gadījumos ieteicamā deksametazona deva pieaugušiem un pusaudžiem ir 6 mg vienreiz dienā līdz 10 dienām. Šis ieteikums balstījās uz Oksfordas Universitātes pētnieku vadītā RECOVERY (Randomised Evaluation of COVid-19 thERapY) pētījuma rezultātiem, kas liecināja, ka pacientu grupā, kas tika mākslīgi ventilēti un saņēma deksametazonu, 28 dienu laikā no deksametazona ārstēšanas sākšanas letāls iznākums bija 29% pacientu. Savukārt pacientu grupā, kas saņēma standarta aprūpi, letāls iznākums bija 41% pacientu. Līdz ar to relatīvā riska samazinājums bija 35%. Pacientu grupā, kas saņēma skābekļa terapiju bez mākslīgās ventilācijas, šie rādītāji bija attiecīgi 23% deksametazona grupā un 26% standarta aprūpes grupā ar 20% relatīvā riska samazinājumu. Pacientiem, kuri nesaņēma ne skābekļa terapiju, ne mākslīgo ventilāciju, netika novērots letāla iznākuma riska samazinājums. Šos rezultātus apstiprināja papildu publicētie dati, tostarp Pasaules Veselības organizācijas (PVO) veiktā meta-analīze, kurā ietverti dati no septiņiem pētījumiem par kortikosteroīdu izmantošanu COVID-19 pacientu ārstēšanā.[20]

Monoklonālās antivielas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 12. novembrī Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) COVID-19 ārstēšanai reģistrēja arī divus monoklonālās antivielu preparātus — regdanvimabu (Regkiron), kā arī kasirivimaba un imdevimaba kombināciju (Ronapreve, ražotājs Roche), Latvija iepirka 100 vienību šī medikamenta. Izvērtēšanas procesā tobrīd bija vēl divi monoklonālo antivielu preparāti — sotrovimabs (ražotājs GlaxoSmithKline un Vir Biotechnology, Inc.), kā arī tiksagevimaba un cilgavimaba kombinācija slimības profilaksei (Evusheld, ražotājs AstraZeneca AB). Smagas gaitas COVID-19 ārstēšanai lietoja arī pret IL-6 receptoru vērsto monoklonālo antivielo tocilizumabu (Actemra, RoActemra, ražotājs Roche).[19]

Citi imunoloģiskie preparāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) atļāva arī reimatoloģisko slimību ārstēšanai lietoto medikamentu izmantošanu COVID-19 ārstēšanai, piemēram, IL-1 receptoru antagonistu Anakinru (Kineret, ražotājs Swedish Orphan Biovitrum) un TNF antagonistu baricitinibu (Olumiant, ražotājs Lilly).[19]

Perorālais antivirālais medikaments

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 1. oktobrī farmācijas uzņēmums Merck & Co. paziņoja par jaunu medikamentu molnupiraviru, kas par 50% samazina risku smagi saslimt vai nomirt ar COVID-19. Tas iedarbojas, uzbrūkot enzīmam, ko SARS-CoV-2 vīruss izmanto, lai vairotos. Molnupiravirs ir lietojams orāli kapsulas veidā uzreiz pēc simptomu parādīšanās, līdzīgi kā cilvēki lieto medikamentus pret gripu.[21]

Vakcīnas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: COVID-19 vakcīna

1. novembrī Latvijas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) informēja, ka Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA) patlaban paātrinātā reģistrēšanas procedūrā ir iesniegti divi pieteikumi vakcīnas pret COVID-19 apstiprināšanai Eiropas Savienībā (ES). Paātrinātā reģistrēšanas procedūra var tikt pabeigta aptuveni 70 dienu laikā, salīdzinot ar parasto reģistrēšanas veikšanas praksi, kas notiek 210 dienas.[22] 11. novembrī Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka noslēgusi vienošanos ar ASV farmācijas kompāniju Pfizer un Vācijas kompāniju BioNTech par līdz 300 miljoniem eksperimentālās COVID-19 vakcīnas devu piegādi. Tāpat tika paziņots, ka ES jau noslēgusi vienošanos ar kompānijām AstraZeneca, Sanofi un Johnson & Johnson par to eksperimentālo COVID-19 vakcīnu piegādi un risina sarunas ar kompānijām Moderna, CureVac un Novavax.[23]

  • 2020. gada 21. decembrī Eiropas Komisija apstiprināja farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās COVID-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā, vakcīna pieejama visās ES valstīs vienlaicīgi un pirmās vakcinācijas veiktas 27., 28. un 29. decembrī.[24]
  • 2021. gada 6. janvārī Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) apstiprināja arī ASV kompānijas Moderna izstrādāto vakcīnu.[25]
  • 29. janvārī EZA apstiprināja Oksfordas Universitātes un farmācijas kompānijas “AstraZeneca” izstrādāto vakcīnu.[26]
  • 11. martā EZA ieteica «ar nosacījumiem» reģistrēt uzņēmuma Janssen izstrādāto Johnson&Johnson vakcīnu. Pētījumi liecināja, ka vakcīnai bija 67% efektivitāte simptomātiskas COVID-19 saslimšanas novēršanai. Atšķirībā no pārējām trim jau reģistrētajām vakcīnām ir nepieciešama tikai viena vakcīnas deva imunitātes veidošanai pret COVID-19.[27]
  • 20. decembrī Eiropas Komisija piešķīra tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem (TAN) Nuvaxovid vakcīnai, ko izstrādāja uzņēmums “Novavax” un kas bija piektā Eiropas Savienībā atļautā COVID-19 vakcīna.[28]

Vakcīnu tipi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Trīs veidu vakcīnas: trīs dažādi vakcīnu darbības mehānismi.

Līdz 2020. gada beigām iztrādātās vakcīnas bija trīs veidu:

  • vīrusu RNS vakcīnas: Pfizer—BioNTech izstrādātā Comirnaty vakcīna (tozinameran) un Moderna vakcīna (mRNA-1273),
  • inaktivēto vīrusu vakcīnas: Sinopharm vakcīna (BBIBP-CorV), Sinovac vakcīna (CoronaVac, Vero Cell), Bharat Biotech vakcīna (BBV152, Covaxin),
  • vīrusu vektoru vakcīnas: AstraZeneca-Oksfordas Universitātes vakcīna (AZD1222), Janssen (Johnson & Johnson) vakcīna (Ad26.COV2.S) un Gamalejas Zinātniskā institūta vakcīna (Gam-COVID-Vac).
  • Pfizer un BioNTech izstrādātā vakcīna
    Pfizer un BioNTech izstrādātā vakcīna
  • Moderna vakcīna
    Moderna vakcīna
  • AstraZeneca vakcīna
    AstraZeneca vakcīna
  • Janssen (J&J) vakcīna
    Janssen (J&J) vakcīna
  • Gam-COVID-Vac (Спутник V) vakcīna
    Gam-COVID-Vac (Спутник V) vakcīna
  • Sinopharm vakcīna
    Sinopharm vakcīna
  • Vero Cell vakcīna
    Vero Cell vakcīna
  • Vero Cell (新冠病毒疫苗) vakcīna
    Vero Cell (新冠病毒疫苗) vakcīna

Seku parādības ("ilgais COVID")

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmēram 10% pacientu pēc COVID-19 pārslimošanas saglabājas vairāk vai mazāk izteiktas seku parādības, kas periodiski pastiprinās:[29]

Ilgstošā COVID-19 iemesli var būt dažādi:[29]

Vairāku mēnešu laikā lielākā daļa pacientu spontāni atveseļojas, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un atpūtas režīmu.

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Portal icon Medicīnas portāls

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Covid-19 seja Latvijā: 16% bez slimības pazīmēm; gandrīz trešdaļa mirušo — pansionātos LTV 2020. gada 26. jūnijā
  2. ↑ Report of the WHO-China Joint Mission on Coronavirus Disease 2019 (COVID-19), pages 11—12 World Health Organization (angliski)
  3. ↑ 3,0 3,1 «Experts explain the latest bulletin of unknown cause of viral pneumonia». Wuhan Municipal Health Commission. 2020. gada 11. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 11. janvāris. Skatīts: 2020. gada 11. janvāris.
  4. ↑ Jaunais koronavīruss Ķīnā: kas par to zināms?, tvnet.lv. Atjaunināts: 2020. gada 24. janvārī.
  5. ↑ «WHO Director-General's statement on the advice of the IHR Emergency Committee on Novel Coronavirus». who.int. (angliski)
  6. ↑ Risks ir zems, bet arī Latvijā aicina būt vērīgiem jaunā koronavīrusa dēļ, apollo.lv. Atjaunināts: 2020. gada 24. janvārī.
  7. ↑ Vai jūs saslimsiet ar Covid-19? Atbildi var sniegt jūsu gēni lsm.lv 2020. gada 24. aprīlī
  8. ↑ «Symptoms of Novel Coronavirus (2019-nCoV)». Centers for Disease Control and Prevention (CDC). 2020. gada 31. janvāris. Skatīts: 2020. gada 2. februāris. (angliski)
  9. ↑ 9,0 9,1 How does the new coronavirus compare with the flu? livescience.com 2020. gada 19. februārī
  10. ↑ Sarah Boseley, Hannah Devlin, Martin Belam. «What is coronavirus and what should I do if I have symptoms?». theguardian.com. The Guardian, 2020. gada 27. februāris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
  11. ↑ http://weekly.chinacdc.cn/en/article/id/e53946e2-c6c4-41e9-9a9b-fea8db1a8f51
  12. ↑ https://www.epicentro.iss.it/coronavirus/bollettino/Bollettino-sorveglianza-integrata-COVID-19_12-marzo-2020.pdf
  13. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 29. februārī. Skatīts: 2020. gada 15. martā.
  14. ↑ Pētnieki atklāj jaunu veidu, kā var inficēties ar koronavīrusu "Covid-19" apollo.lv 2020. gada 25. februārī
  15. ↑ «Veklury». European Medicines Agency. Skatīts: 2021. gada 29. novembrī.
  16. ↑ Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 14. janvāra rīkojumā Nr. 22 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem""
  17. ↑ PIRMAIS COVID-19 ĀRSTĒŠANAS LĪDZEKLIS VEKLURY (REMDESIVĪRS) IETEIKTS REĢISTRĀCIJAI ES zva.gov.lv 01.07.2020.
  18. ↑ Piešķir finansējumu, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību Covid-19 ārstēšanai Arhivēts 2020. gada 27. oktobrī, Wayback Machine vietnē. vm.gov.lv 2020. gada 20. oktobrī
  19. ↑ 19,0 19,1 19,2 Latvija ir nopirkusi ļoti niecīgu daudzumu dārgo zāļu Covid-19 ārstēšanai neatkariga.nra.lv 22.11.2021.
  20. ↑ EMA atbalsta deksametazona lietošanu Covid-19 pacientiem, kas saņem papildu skābekli vai mākslīgo ventilāciju farmacija-mic.lv 25/09/2020
  21. ↑ Farmācijas uzņēmums «Merck» vēsta par efektīvu medikamentu Covid-19 ārstēšanai LSM.lv ziņu redakcija 2021. gada 1. oktobrī
  22. ↑ Eiropas Zāļu aģentūrā iesniegti divi pieteikumi vakcīnas pret Covid-19 apstiprināšanai LETA 2020. gada 1. novembrī
  23. ↑ ES noslēdz vienošanos ar Pfizer un BioNTech par Covid-19 vakcīnu piegādi LETA 2020. gada 11. novembrī
  24. ↑ Eiropas Komisija apstiprina "Pfizer" un "BioNTech" Covid-19 vakcīnu jauns.lv/LETA 2020. gada 21. decembrī
  25. ↑ Eiropas Zāļu aģentūra apstiprina izmantošanai 'Moderna' vakcīnu LETA 06.01.2021.
  26. ↑ Eiropas Zāļu aģentūra apstiprina «AstraZeneca» vakcīnu pret Covid-19 2021. gada 29. janvārī
  27. ↑ Eiropas Zāļu aģentūra iesaka reģistrēt Johnson&Johnson ražoto vakcīnu pret Covid-19 Arhivēts 2021. gada 18. aprīlī, Wayback Machine vietnē. LETA 2021. gada 11. martā
  28. ↑ Eiropas Komisijas atļauju saņem piektā drošā un iedarbīgā vakcīna pret Covid-19 2021. gada 20. decembrī
  29. ↑ 29,0 29,1 T. Greenhalgh et al. Management of post-acute covid-19 in primary care BMJ 2020;370:m3026

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=COVID-19&oldid=4156742"