Kunga eņģelis
Kunga eņģelis (latīņu: Angelus Domini, Angelus) — katoļu lūgšana, kas ir nosaukta pēc tās pirmajiem vārdiem. Sastāv no trim tekstiem, kas apraksta Dieva iemiesošanās noslēpumu. Šie teksti mijas ar lūgšanu "Esi sveicināta, Marija", kā arī noslēdzas ar lūgšanas uzrunu Dievam Tēvam un Jaunavai Marijai.
Šī lūgšana tiek lasīta trīsreiz dienā — no rīta, pusdienlaikā un vakarā. Katoļu klosteros un baznīcās šīs lūgšanas lasīšanu pavada zvana skanējums, kuru arī sauc par Kunga eņģeli vai Angelus. Dažās valstīs, kur ir liels skaits katoļu (Īrija, Meksika, Filipīnas) Kunga eņģelis skan trīs reizes dienā pa radio un televīziju. ASV, Kanādā un daudzās citās valstīs šo lūgšanu trīsreiz dienā pārraida katoļu radiostacijas.
Romas pāvests lasa lūgšanu "Kunga eņģelis" katras svētdienas pusdienlaikā no savas rezidences balkona, pirms tam uzrunājot dievlūdzējus ar sprediķi.
Lieldienu laikā šo lūgšanu nelasa.
Lūgšanas teksts latviešu valodā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kunga eņģelis pasludināja Jaunavai Marijai, Un viņa ieņēma no Svētā Gara.
Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi! Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts tavas miesas Auglis, Jēzus. Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā. Āmen.
Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc Tava vārda.
Esi sveicināta, Marija…
Un Vārds ir tapis miesa, un dzīvojis starp mums.
Esi sveicināta, Marija…
V. Lūdz par mums, svētā Dieva Dzemdētāja,
R. Lai mēs Kristus solījumu cienīgi topam.
Lūgsimies. Mēs tevi lūdzam, Kungs, ielej mūsu sirdīs savu žēlastību, lai mēs, kuriem eņģeļa sludināšanā ir tapusi zināma Kristus, Tava Dēla iemiesošanās, ar Viņa ciešanām un krustu tiekam ievesti augšāmcelšanās godībā. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.[1]
Lūgšanas vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lūgšana ir cēlusies no katoļu tradīcijas lasīt trīs "Ave Maria". Vārdi "Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc Tava vārda" ir ņemti no Lūkas Evaņģēlija (1:38), bet, savukārt, vārdi "Un Vārds ir tapis miesa, un dzīvojis starp mums" — no Jāņa Evaņģēlija (1:14).
XIII gadsimta pirmajā pusē šo lūgšanu sāka izmantot franciskāņi, bet vēlāk, XIV gadsimtā, tā izplatījās arī ārpus franciskāņu ordeņa.
Mūsdienu lūgšanas redakciju sastādīja vai nu pāvests Urbāns II, vai nu Jānis XXII. Tradīcija lasīt šo lūgšanu trīsreiz dienā ir radusies, pateicoties Francijas karalim Luijam XI.