Māris Kučinskis

Māris Kučinskis
	Māris Kučinskis 2018. gadā
	Latvijas Republikas iekšlietu ministrs
	Amatā; 2022. gada 14. decembris — 2023. gada 15. septembris
Prezidents	Egils Levits; Edgars Rinkēvičs;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis	Kristaps Eklons
Pēctecis	Rihards Kozlovskis
	Latvijas Republikas Ministru prezidents
	Amatā; 2016. gada 11. februāris — 2019. gada 23. janvāris
Prezidents	Raimonds Vējonis
Priekštecis	Laimdota Straujuma
Pēctecis	Arturs Krišjānis Kariņš
	Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
	Amatā; 2004. gada 2. decembris — 2006. gada 7. novembris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs	Aigars Kalvītis
Priekštecis	Andrejs Radzevičs
Pēctecis	Aigars Štokenbergs
	Valmieras domes priekšsēdētājs
	Amatā; 1996. gads — 1997. gads
Priekštecis	Raimonds Muižzemnieks
Pēctecis	Kārlis Greiškalns
	Amatā; 1998. gads — 2002. gads
Priekštecis	Kārlis Greiškalns
Pēctecis	Inesis Boķis
Dzimšanas dati	1961. gada 28. novembrī (62 gadi); Limbažu rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Tautas partija (1998-2011); Liepājas partija (kopš 2014)
Dzīvesbiedrs(-e)	Laine Kučinska
Bērni	četri dēli
Profesija	ekonomists, politiķis
Augstskola	Latvijas Valsts universitāte

Māris Kučinskis (dzimis 1961. gada 28. novembrī) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Republikas Ministru prezidents (2016—2019). Ievēlēts 14. Saeimā no apvienības "Apvienotais saraksts". Bijušais Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un iekšlietu ministrs. M. Kučinskis ir bijis septiņu Saeimas sasaukumu deputāts. Liepājas partijas, agrāk Tautas partijas, biedrs.

Dzīves gājums

Dzimis Limbažu novadā.^[2] Mācījās Ķirbižu pamatskolā (1969—1977) un Valmieras 4. vidusskolā (tagadējā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, 1977—1980).^[3] Uzsāka strādāt par Valmieras rajona padomes Finanšu nodaļas ekonomistu (1980—1981). Pēc dienesta Padomju armijā strādāja par Ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcas galveno grāmatvedi (1984—1987) un Valmieras rajona dzīvokļu komunālās saimniecības ekonomistu (1987—1991), līdztekus studēdams Latvijas Valsts universitātes Vadības un ekonomiskās informācijas fakultātē (1983—1988), ko absolvēja ekonomista specialitātē.

Bija SIA "Apgāds" direktora vietnieks (1991—1994) un direktors (1994—1996, 1997—1998).

Vecākais dēls no pirmās laulības Gints Kučinskis ir zinātnieks, specializējies fundamentālajā fizikā, dzīvo un strādā Latvijā.^[4] Dzīvesbiedre — Laine Kučinska, ar kuru laulībā dzimuši trīs dēli.^[5]^[6]

Politiskā darbība

1994. gadā tika ievēlēts Valmieras pilsētas domē, 1996.—1997. bija Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs.^[7] 1998. gadā kļuva par Tautas partijas biedru un nesekmīgi kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās. Toties pēc partijas biedra Kārļa Greiškalna ievēlēšanas Saeimā M. Kučinskis ieņēma viņa amatu, jo tika ievēlēts par Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju. Šo amatu viņš saglabāja arī nākamajā pašvaldības sasaukumā līdz 2003. gadam, bet no 1998. līdz 2000. gadam M. Kučinskis bija arī Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs.

2002. gadā viņš piedalījās 8. Saeimas vēlēšanās un, kaut arī sākotnēji netika ievēlēts, nākamajā gadā ieņēma Andra Šķēles vietu 8. Saeimā, kad tas nolika deputāta mandātu un pameta politiku. 2004. gada 2. decembrī, kad pie varas nāca Aigara Kalvīša valdība, M. Kučinskis kļuva par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru.

2006. gada oktobrī M. Kučinskis tika ievēlēts 9. Saeimā, bet līdz 2009. gadam ieņēma arī Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatu, līdz atkāpās no tā par labu Vinetai Muižniecei. Pēc A. Šķēles atgriešanās politikā M. Kučinskis ieņēma vietu partijas valdē, bet 2010. gada pavasarī, kad V. Muižniece tika ievēlēta par Satversmes tiesas tiesnesi, atguva arī Saeimas frakcijas vadītāja amatu. 2010. gada okobrī ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Par Labu Latviju" saraksta.

11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās M. Kučinskis kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, nebūdams to veidojošo partiju biedrs (Tautas partija šajās vēlēšanās vairs nepiedalījās, taču M. Kučinski atbalstīja savienībā ietilpstošā Liepājas partija), bet netika ievēlēts. No 2011.g. novembra viņš darbojās Latvijas Lielo pilsētu asociācijā padomnieka, izpilddirektora vietnieka, pēc tam (no 2013. gada septembra) izpilddirektora statusā,^[8] kā arī vadīja Liepājas pilsētas pārstāvniecību. 2014. gada vasarā M. Kučinskis kļuva par 11. Saeimas deputātu pēc tam, kad Iveta Grigule tika ievēlēta Eiropas Parlamentā.

2014. gada Saeimas vēlēšanās M. Kučinskis tika ievēlēts 12. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, pārstāvot tajā Liepājas partiju. Pēc ievēlēšanas viņš apliecināja, ka kļūs par šīs partijas biedru.^[9]

2016. gada janvārī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis nominēja M. Kučinski Ministru prezidenta amatam. Viņa vadītā valdība tika apstiprināta 2016. gada 11. februārī un nostrādāja līdz 2019. gada 23. janvārim, kad jaunā 13. Saeima vienojās par Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanu. M. Kučinska valdība bija tobrīd visilgāk strādājošā demokrātiskās Latvijas vēsturē (1077 dienas), taču vēlāk to pārspēja sekojošā K. Kariņa valdība.^[10]

2018. gada rudenī M. Kučinskis tika ievēlēts 13. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Saeimā vadīja Nacionālās drošības komisiju.

2022. gada pavasarī Liepājas partija paziņoja par lēmumu izstāties no ZZS, lai kopā ar Latvijas Zaļo partiju, Latvijas Reģionu apvienību un Ulda Pīlēna veidoto biedrību startētu 14. Saeimas vēlēšanās. Saistībā ar jaunās apvienības veidošanu 2022. gada jūnijā M. Kučinskis kopā ar Raimondu Bergmani un Edgaru Tavaru atstāja ZZS Saeimas frakciju, kļūstot par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Pēc izstāšanās no apvienības un frakcijas M. Kučinskis tika arī atsaukts no Saeimas Nacionālās drošības komisijas, kuras vadītājs viņš bija.^[11] Rudenī ievēlēts 14. Saeimā no apvienības "Apvienotais saraksts". Decembrī apstiprināts par iekšlietu ministru Krišjāņa Kariņa valdībā. Pēc valdības demisijas 2023. gadā atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no apvienības "Apvienotais saraksts", taču netika ievēlēts.

Premjera prioritātes

Prezentējot 2017. gada budžetu Saiemā,^[12] M. Kučinskis nosauca sociālas problēmas par "trīs māsiņām, kuras bieži ir sauktas par svarīgām, bet allaž ir palikušas bāreņos, tās ir — izglītība, veselības aprūpe un demogrāfija". Viņš iezīmēja ambiciozo mērķi — tuvāko 7 gadu laikā izveidot budžetu, kurā veselības aprūpei tiek paredzēts 1000 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju.

Arī premjers uzsvēra nepieciešamību nodrošināt zemāko darba algas likmi skolotājiem līdz 680 eiro mēnesī un attīstīt profesionālo izglītību, jo "ekonomiskās emigrācijas iespaidā pēdējo desmit gadu laikā Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību ir sarucis par 20%." Lai mazinātu darbaspēka deficītu, profesionālajai izglītībai 2017. gada budžetā ir paredzēti naudas līdzekļi, kas nodrošinās 8800 profesionāli izglītotu speciālistu sagatavošanu.

Demogrāfijas politikas ietvaros tika paredzēts papildus finansējums pabalstiem ģimenēm, kurās ir četri un vairāk bērnu, apgādnieku zaudējušiem bērniem, braukšanas maksas atvieglojumi bērniem, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm.

"Katrs cilvēks vēlas dzīvot stabilā vidē, sakārtotā vidē un ekonomiski attīstītā, pirmie divi nosacījumi Latvijā jau ir, tāpēc svarīgi, lai arī ekonomiskais aspekts pieaugtu, jo kā pierāda situācijas analīze, Latvijas iedzīvotāji, kas ir devušies uz citām valstīm atgriežas Latvijā, ja te ir labi apmaksāts darbs, to pierāda, kaut vai viena valsts apmaksātā programma par jauniešu darbu valsts pārvaldē. Attīstot valsti ekonomiski, mēs to padarīsim pievilcīgu arī tiem tautiešiem, kas ir Latviju atstājuši ekonomisku apsvērumu dēļ!" M. Kučinskis.^[13]

Atsauces

↑ Tētis jaunībā un brieduma gados. Pieredzē dalās Jānis Šipkēvics seniors, politiķis Māris Kučinskis un biologs Juris Šteinbergs Mammām un Tētiem
↑ «Biogrāfija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 29. aprīlī.
↑ «VPĢ absolventi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 19. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 29. aprīlī.
↑ Vadošie Latvijas politiķi savus bērnus nav gatavi mudināt atgriezties Latvijā Arhivēts 2017. gada 29. aprīlī, Wayback Machine vietnē. ir.lv
↑ «"Bez sievas atbalsta būtu daudz grūtāk" – premjers Kučinskis atklāti par dzīvi ārpus politikas». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2018-11-26.
↑ «Premjeram nedēļas nogalē piedzimis dēliņš» (latviešu). Skatīts: 2018-11-26.
↑ «Māris Kučinskis». Saeima.lv. Skatīts: 2016. gada 11. februārī.
↑ «Māris Kučinskis | Ministru kabinets». www.mk.gov.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-04-12. Skatīts: 2018-04-10.
↑ Māris Kučinskis turēs solījumu un iestāsies Liepājas partijā Arhivēts 2016. gada 16. februārī, Wayback Machine vietnē. irliepaja.lv
↑ «Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-06-17.
↑ «ZZS šķelšanās dēļ Kučinskis zaudē Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja amatu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-04.
↑ «Pēc stundām garām debatēm Saeima pirmajā lasījumā apstiprina valsts budžetu» (latviešu). Skatīts: 2018-04-10.
↑ Ludmila Pribiļska. Atgriezīsies tie, kuriem būs darbs. // Bizness KLASS, 2016. gada novembris, Nr. 7. — 8.lpp. / ISSN 1691-0362

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Māris Kučinskis.
CV Ministru kabineta mājaslapā Arhivēts 2016. gada 10. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
Twitter profils

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Kristaps Eklons	Latvijas iekšlietu ministrs 2022. gada 14. decembris — 2023. gada 15. septembris	Pēctecis: Rihards Kozlovskis
Priekštecis: Laimdota Straujuma	Latvijas Ministru prezidents 2016. gada 11. februāris — 2019. gada 23. janvāris	Pēctecis: Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis: Andrejs Radzevičs	Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 2004. gada 2. decembris — 2006. gada 7. novembris	Pēctecis: Aigars Štokenbergs
Priekštecis: Raimonds Muižzemnieks Kārlis Greiškalns	Valmieras pašvaldības vadītājs 1996 — 1997 1998 — 2002	Pēctecis: Kārlis Greiškalns Inesis Boķis

[1] Tētis jaunībā un brieduma gados. Pieredzē dalās Jānis Šipkēvics seniors, politiķis Māris Kučinskis un biologs Juris Šteinbergs Mammām un Tētiem

[2] «Biogrāfija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 29. aprīlī.

[3] «VPĢ absolventi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 19. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 29. aprīlī.

[4] Vadošie Latvijas politiķi savus bērnus nav gatavi mudināt atgriezties Latvijā Arhivēts 2017. gada 29. aprīlī, Wayback Machine vietnē. ir.lv

[5] «"Bez sievas atbalsta būtu daudz grūtāk" – premjers Kučinskis atklāti par dzīvi ārpus politikas». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2018-11-26.

[6] «Premjeram nedēļas nogalē piedzimis dēliņš» (latviešu). Skatīts: 2018-11-26.

[cv_mk-7] «Māris Kučinskis». Saeima.lv. Skatīts: 2016. gada 11. februārī.

[8] «Māris Kučinskis | Ministru kabinets». www.mk.gov.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-04-12. Skatīts: 2018-04-10.

[9] Māris Kučinskis turēs solījumu un iestāsies Liepājas partijā Arhivēts 2016. gada 16. februārī, Wayback Machine vietnē. irliepaja.lv

[10] «Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-06-17.

[11] «ZZS šķelšanās dēļ Kučinskis zaudē Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja amatu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-04.

[12] «Pēc stundām garām debatēm Saeima pirmajā lasījumā apstiprina valsts budžetu» (latviešu). Skatīts: 2018-04-10.

[13] Ludmila Pribiļska. Atgriezīsies tie, kuriem būs darbs. // Bizness KLASS, 2016. gada novembris, Nr. 7. — 8.lpp. / ISSN 1691-0362

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]