Pāriet uz saturu

Vaiņode

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Vaiņode (stacija).
Vaiņode
Lielciems
Brīvības iela
Brīvības iela
Vaiņode (Latvija)
Vaiņode
Vaiņode
Koordinātas: 56°25′01″N 21°51′19″E / 56.41694°N 21.85528°E / 56.41694; 21.85528Koordinātas: 56°25′01″N 21°51′19″E / 56.41694°N 21.85528°E / 56.41694; 21.85528
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Dienvidkurzemes novads
Pagasts Vaiņodes pagasts
Pirmoreiz minēta 1253
Pilsētciemats no 1954
Ciems no 1990
Platība
 • Kopējā 4,8 km2
Augstums 147 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 1 523
 • blīvums 366,5/km²
Pasta nodaļa LV-3435
Vaiņode Vikikrātuvē

Vaiņode ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novadā. Vaiņodes pagasta centrs. Izvietojusies pie slēgtās LiepājasMažeiķu dzelzceļa līnijas 60 km attālumā no Liepājas un 185 km no Rīgas. Vaiņodē atrodas pagasta administrācija, kultūras nams, vidusskola, internātpamatskola, mūzikas skola, doktorāts, aptieka, pansionāts, stadions, Vaiņodes pagasta muzejs (bijušajā Vaiņodes stacijas ēkā), luterāņu, baptistu un katoļu baznīcas. Ziemeļos no Vaiņodes atrodas Lielbātas muižas pils un Bātas pilskalns.[3]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1920610—    
19351 416+5.77%
19592 749+2.80%
19703 250+1.53%
19792 554−2.64%
GadsIedz.±% g.p.
19892 575+0.08%
20001 914−2.66%
20111 707−1.04%
20211 473−1.46%

Vēstures avotos Vaiņodes novads (Bāta) pirmo reizi minēts 1253. gadā.[5] Apdzīvotā vieta veidojusies uz Vaiņodes muižas (Wainoden) zemes pēc dzelzceļa līnijas Liepāja—Romni izbūves 1871. gadā. Uz Lielbātas muižas zemes izveidojās vasarnīcu ciems Bāta.

Pirmā pasaules kara laikā šeit atradās Vācu armijas Vaiņodes dirižabļu lidosta, pēc kara beigām angārus demontēja un sāka izmantot kā Rīgas Centrāltirgus paviljonus. 1925. gadā Vaiņodei piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā Vaiņodes apkaimē notika Kurzemes cietokšņa otrā lielkauja, kas ar 10 dienu pārtraukumu ilga no 27. oktobra līdz 25. novembrim. Ciešot milzīgus zaudējumus, Sarkanā armija ieņēma 4 km dziļu un 12 km platu telpu Priekules-Vaiņodes sektorā.

1954. gadā Vaiņodei tika piešķirts strādnieku ciemata statuss (zaudēts 1990. gadā). Latvijas PSR laikā dienvidos no Vaiņodes (tagadējā Vaiņodes muiža) atradās viens no lielākajiem Padomju armijas militārajiem lidlaukiem Baltijā.[6] Savukārt uz ziemeļiem mežā pie Embūtes—Vaiņodes autoceļa līdz Padomju armijas izvešanai atradās PSRS raķešu bāze (29. raķešu divīzijas 344. raķešu pulka 3. diviziona pozīcijas).[7]

  1. «Vietvārdu datubāze: Informācija par Vaiņodi». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
  2. «Informācija par objektu: Vaiņode». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 23. augustā.
  3. «Vaiņodes vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 25. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 13. janvārī.
  4. OSP
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Padomju drupas (lietuviski)
  7. Bijusī PSRS armijas kodolraķešu R-14 (SS-5 Mod 1 Skean) Vaiņodes bāze no wikimapia.org