Jumpravas pagasts
| Jumpravas pagasts | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Novads: | Ogres novads | |||||
| Centrs: | Jumprava | |||||
| Kopējā platība:[1] | 87,2 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 82,7 km2 | |||||
| • Ūdens: | 4,5 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 605 | |||||
| Blīvums (2024): | 19,4 iedz./km2 | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Aivars Samsons | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Jumpravas pagasts Vikikrātuvē
| ||||||
Jumpravas pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām Daugavas krastā novada dienvidaustrumos. Robežojas ar Lēdmanes pagastu, Lielvārdes pagastu, Birzgales pagastu un Aizkraukles novada Skrīveru pagastu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jumpravas pagasts atrodas Daugavas labajā krastā, Viduslatvijas nolaidenumā. Pagasta dienvidu daļa izvietojusies Daugavas ielejā. Vidējais absolūtais virsmas augstums ir ap 35 – 50 m vjl. pagasta dienvidu daļā un 60 – 70 m vjl. pagasta ziemeļu daļā. Dominē vidēja un maza lieluma pauguri, kas pārsvarā sastāv no grants. Lielākais purvs pagastā ir Ušķēnu—Silzemnieku purvs (platība 1,2 km²).
No derīgajiem izrakteņiem visvairāk atrodama grants; lielākais karjers atrodas Rīgas-Daugavpils šosejas malā.
Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir ap -6,2 °C, bet jūlijā - ap 17,2 °C (pie Daugavas 17,1 °C un mazāk). Gada vidējais nokrišņu daudzums svārstās 700 – 730 mm robežās. Nedaudz vairāk nokrišņu izkrīt pagasta ziemeļu daļā, kur ir lielāki virsmas absolūtie augstumi un pauguraināks reljefs.
Meži aizņem 43,7% pagasta teritorijas. Izplatītākie koki mežos ir egles, kas aug dažādās kombinācijās ar citiem kokiem. Lielākie dižkoki pagastā ir Akmentiņozols (stumbra apkārtmērs 5,5 m) pie Rīgas - Daugavpils šosejas, Ciņu priede (4,0 m) un deviņžuburainā Tentēnu liepa (1,2 - 2,2 m).
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes: Pagasts atrodas Daugavas labajā krastā; tam cauri tek Plēšupīte.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jumpravas apkaime apdzīvota jau sen, par ko liecina Lielrutuļu senkapi. Rakstiski Jumpravas vārds minēts jau 1259. gadā, kad Rīgas arhibīskaps dāvinājis Rīgas Cisterciešu sieviešu klosterim zemes šajā apkaimē. Senvācu dialektā vārds Jungfer nozīmē "jaunava" un no šī vārda cēlies vēlākais muižas nosaukums Jungernhof, kas latviski saukta par Jumpravu. Zemes Daugavas labajā krastā nosauca par Lieljumpravu, bet kreisajā krastā - par Mazjumpravu. Līdz mūsu dienām ir saglabājies 1,5 m augstais un gandrīz 3 m garais Vangusalu Dīnamarkas akmens, kurā iekalts aplis ar krustu un Rīgas arhibīskapa simbols - sakrustots bīskapa zizlis un krusts. Mūsu dienās akmens iezīmē Lielvārdes, Lēdmanes un Jumpravas pagasta robežpunktu.[4]
Pati Jumpravas muiža (tagadējā Lieljumprava jeb Dzelmes) sākusi veidoties pirms 400 gadiem, kad 1760. gadā Krievijas ķeizariene uzdāvināja daļu savu īpašumu grāfam Černišovam. Vēlāk muižas īpašumi piederējuši daudziem īpašniekiem, bet pēc 1905. gada revolūcijas - baronam fon Tītenhofam.
Ir zināms, ka jau 13. gadsimta vidū Lieljumpravā bijusi baznīca, kas nopostīta Livonijas kara laikā un ajaunota 1675. gadā. 1830. gadā uzcelta jauna baznīca, kas sagrauta Pirmajā pasaules kara laikā. Baznīca tika atjaunota 1930. gados, bet Latvijas PSR laikā tā daļēji tika izpostīta un pārvesta par noliktavu. Baznīcā bijusi J. Bīnes gleznota altārglezna. Jumpravā kalpojuši tie paši mācītāji, kas Lielvārdē, jo Lieljumpravas draudzes novads bija apvienots ar Lielvārdes draudzes novadu. Galvenā bijusi Lielvārdes baznīca ("mātes baznīca"), bet Jumpravas baznīca tikusi minēta kā "meitas baznīca".
Mācītāji tāpat kā pirmie skolotāji bijuši vācu izcelsmes. Viens no ievērojamākajiem bijis Teodors Šēnbergs - mācītājs Lielvārdē un Jumpravmuižā no 1785. gada līdz 1824. gadam.[5] Viņš draudzē veicis plašu sabiedrisko darbību, nodibinot pagasta tālākajos nostūros t.s. mājskolas, arī Mazjumpravā, Daugavas kreisajā krastā Tīrumnieku mājās. Vēl spilgta personība pagasta dzīvē ir bijis mācītājs Jānis Neilands (kalpojis no 1867. gada līdz 1871. gadam), vairāku pazīstamu dziesmu autors, baznīcas dziesmu grāmatas tulkotājs, draudzes aprakstu radītājs. 19. gadsimta pēdējā ceturksnī Lieljumpravā minētas divas skolas - vecā Daugavas skola, kas nopostīta Pirmajā pasaules karā, un jaunā Nikolaja skola, kuru 1934. gadā pārdēvēja par Valdemāra skolu.
Pagasta teritorijā ir bijuši daudzi krogi, piemēram, Lankmaņkrogs, Majorkrogs, Lobes krogs, kā arī Sudmalkrogs Daugavas kreisajā krastā. Netālu no Lieljumpravas Daugavas pretējā krastā atradās Jaunjelgava jeb Frīdrihštate; tā bija tirgotāju un plostnieku apmešanās vieta. Poļu, krievu, ebreju u.c. tautību ieceļotāji nonāca arī līdz Lieljumpravai, kur atrada darbu, reizēm apmetoties te arī uz dzīvi. Tāpēc Lieljumpravas apkaimē jau izsenis iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir bijis daudzveidīgāks nekā no tranzītceļiem attālākos pagastos. Otrā pasaules kara laikā apkārtnes mežos notikušas sadursmes starp vāciešiem un Vitolda Jauntirāna partizānu grupu.
1935. gadā Jumpravas pagasta platība bija 110 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Jumpravas, Drujasgala un Dzelmes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Jumpravas ciemam pievienoja daļu Drujasgala ciema, 1954. gadā - Dzelmes ciemu. 1977. gadā daļu Jumpravas ciema pievienoja Lielvārdes lauku teritorijai. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[6] 2009. gadā pagasts kā administratīvā teritorija iekļauts Lielvārdes novadā. 2021. gadā Lielvārdes novadu iekļāva Ogres novadā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salīdzinājumā ar citiem reģiona pagastiem Jumpravas pagastā ir daudzveidīgāks nacionālais sastāvs un zemāks latviešu īpatsvars (78%), salīdzinoši daudz ir krievu - 13,5%, gandrīz 4% baltkrievu. 49% iedzīvotāju ir vīrieši un 51% - sievietes.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotas vietas ir Jumprava (pagasta centrs), Dzelmes un Viešļi.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ivande Kaija (1876—1942), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), latviešu rakstniece.
- Dzintra Klētniece (1946—2016), latviešu teātra aktrise un režisore.
- Andrejs Pumpurs (1841—1902), sarakstījis eposu "Lāčplēsis", latviešu rakstnieks, karavīrs.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cauri pagastam iet šoseja Rīga-Daugavpils (A6) un dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils, pagastā ir Jumpravas dzelzceļa stacija.
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ «Jumpravas pagasta vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 17. augustā. Skatīts: 2009. gada 2. oktobrī.
- ↑ Napiersky, Karl E. Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland. Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W.F.Häcker, 1843. S.35.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||
