Skrīveru pagasts
| Skrīveru pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Aizkraukles novads | |||
| Centrs: | Skrīveri | |||
| Kopējā platība:[1] | 105,5 km2 | |||
| • Sauszeme: | 102,7 km2 | |||
| • Ūdens: | 2,7 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 3 350 | |||
| Blīvums (2024): | 32,6 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Skrīveru pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Skrīveru pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā. Robežojās ar Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētu, Aizkraukles un Jaunjelgavas pagastiem, kā arī Ogres novada Jumpravas, Krapes un Lēdmanes pagastiem. Pagastsa centrs atradās Skrīveros.
No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā Skrīveru novads. 2021. gadā Skrīveru novadu iekļāva jaunajā Aizkraukles novadā.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenuma austrumu daļā, Daugavas senlejas labajā krastā.[4] Reljefs lēzeni viļņots, to veido ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā orientēti drumlini (morēnpauguri), kas vietām sasniedz 6 km garumu un 400—600 m platumu. Virsas augstākais punkts (93,8 m) novada rietumos pie "Jaunsilmicēm".
Pārsvarā izplatītas velēnu podzolētās un pseidoglejotās augsnes. Pazeminājumos tās nomaina velēnu glejaugsnes, kas pāriet purva kūdraugsnēs vai kūdrainās podzolētās glejaugsnēs. Skrīveru apkaimē sporādiski sastopamas velēnu karbonātaugsnes.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klimats raksturojams kā pārejošs no jūras uz kontinentālo klimatu. Pagastam raksturīga salīdzinoši auksta un ilgstoša ziema un karsta vasara. Pats aukstākais gada mēnesis ir janvāris (vidējā mēneša temperatūra -6,2 °C), pats karstākais mēnesis – jūlijs (vidējā mēneša temperatūra +17,1 °C). Bezsala perioda ilgums ir 132 dienas. Noturīga sniega sega parasti pastāv laikā starp 15. decembri un 26. martu.
Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gar pagasta dienvidu malu plūst Daugava, pie kuras baseina pieder visas novada ūdensteces:
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta lielākās ūdenstilpes ir Līču ūdenskrātuve un Kalnmuižas ezers.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1935. gadā Rīgas apriņķa Skrīveru pagasta platība bija 99,8 km² un tajā dzīvoja 2320 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Kalnezera, Skrīveru un Stirnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Skrīveru ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947—1949) un Ogres rajonā (pēc 1949. gada). Skrīveru ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Stirnas ciemu un likvidētā Kalnezera ciema kolhoza «Zaļā zeme» teritoriju. 1958. gadā Skrīveriem piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu un tam pievienoja Skrīveru ciemu, izveidojot Skrīveru pilsētciematu ar lauku teritoriju. 1981. gadā daļu lauku teritorijas iekļāva pilsētciemata robežās.[6] 1991. gadā Skrīveri zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēti par pagastu. 2009. gadā Skrīveru pagasts tika reorganizēts par Skrīveru novadu. 2021. gadā Skrīveru novadu pievienoja jaunajam Aizkraukles novadam.
Teritoriālais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skrīveri, Klidziņa, Līči, Zemkopības institūts, Ziedugravas.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Nacionālais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastā darbojas Skrīveru dzirnavu HES.
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kraukļu akmens - kulta vieta pie Kaktiņiem, Rīgas - Daugavpils un Skrīveru šosejas krustojumā
- Aizkraukles pilskalns (Augstie kalni) ar senpilsētu pie Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūta
- Aizkraukles viduslaiku kapsēta ar baznīcas vietu pie Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūta[9]
- Ūdensdzirnavas ar vilnas pārstrādes iekārtu
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Skrīveru novada mājaslapa
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
