Lielvārde: Atšķirības starp versijām

Lielvārde
Lielvārde;
	1905. gada revolūcijas piemineklis Lielvārdē
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Lielvārde
	Koordinātas: 56°43′23″N 24°48′21″E / 56.72306°N 24.80583°EKoordinātas: 56°43′23″N 24°48′21″E / 56.72306°N 24.80583°E
Valsts	Latvija
Novads	Ogres novads
Pilsētas tiesības	kopš 1992. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Lennewarden; Rembate;
Platība
• Kopējā	9,9 km2
• sauszeme	7,6 km2
• ūdens	2,2 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	5 853
• blīvums	768,1 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-5070
Mājaslapa	www.lielvarde.lv
	Lielvārde Vikikrātuvē

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija Jaunāka versija →

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2021. gada 9. decembris, plkst. 10.38

Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā vēsturiski veidojusies pie Rumbiņas upītes grīvas, kur atradušies gan Daugavas līvu vecākā Uldevenes pilskalns, gan arī Rīgas arhibīskapu Lielvārdes pils. Vairākkārt nopostīta, mūsdienu pilsēta atdzimusi uz blakus esošā Rembates pagasta zemes ap dzelzceļa staciju. 1949. gadā piešķirts pilsētciemata statuss, pilsētas tiesības no 1992. gada. No 2004. gada līdz 2021. gadam Lielvārdes novada centrs.

Vēsture

Pamatraksts: Lielvārdes vēsture

Visticamāk, Lielvārdes vārds radies jau vikingu laikos no skandināvu vārda warde — ‘piestātne’, ‘krāvums’ vai ‘krauja ar signālugunskuru’. Lielvārdes nosaukums pirmo reizi rakstos minēts 1201. gadā Indriķa hronikā (Lennewarde),^[6] kad tā ietilpa Daugavas Līvzemē. No 1255. gada Lielvārdes draudzes novads (Kirchspiel Lennewarden) piederēja Rīgas arhibīskapiem, bet 15. gs. pirmajā pusē arhibīskaps bija spiests pili ieķīlāt ordenim. Livonijas kara laikā pili nopostīja. 17. gs. Lielvārdes priekšpilī sāka veidoties Lielvārdes muižas apbūve. 1631. gada 21. jūnijā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Lielvārdes draudzes novadu ar visām muižām piešķīra Vulfu dzimtai.

1861. gadā tika izbūvēta Rembates dzelzceļa stacija, ap kuru arī sāka attīstīties mūsdienu apdzīvotā vieta.^[6] 1925. gadā Rembatei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. 1926. gadā Rembati pievienoja Lielvārdes pagastam. 1931. gadā Rembati pārdēvēja par Lielvārdi (dzelzceļa staciju pārdēvēja jau 1926. gadā). 1949. gadā Lielvārdei piešķīra strādnieku ciemata statusu (no 1961. gada — pilsētciemata) un izveidoja Lielvārdes lauku teritoriju, pakļaujot ciematam likvidēto Kaibalas ciemu. 1970. gados Rembates ciema teritorijas tuvumā izbūvēja militāro lidlauku un armijas vajadzībām pilsētciemata ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu.^[6]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Lielvārdei 1992. gada 5. martā piešķīra pilsētas tiesības. 2004. gada 16. novembrī Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju pārveidoja par Lielvārdes novadu. Kopš 2021. gada 1. jūlija Lielvārdes novads, kā arī Lielvārdes pilsēta tika iekļauts Ogres novadā.

Ievērojamas vietas un objekti

Lielvārdes pilskalns un pilsdrupas - Rīgas arhibīskapa pils celta ap 1229. gadu senās lībiešu koka pils vietā. Mūra pils nopostīta Livonijas kara laikā 1577. gadā.
Lielvārdes (Lāčplēša) parks - parka veidošana uzsākās 19. gadsimta beigās Lielvārdes muižnieka A. Vulfa vadībā. 1988. gadā parkā uzstādītas 16 ozolkoka skulptūras - eposa "Lāčplēsis" tēli, to autori ir V. Ansavs, P. Mellis un Ē. Deplers, kuri strādājuši J. Karlova vadībā.
Dievkalns - otrpus Rumbiņas ietekai Daugavā. Senlietu atradumi liecina, ka baltu ciltis šo pilskalnu apdzīvojušas no 1. gt.p.m.ē. līdz 6. - 7. gs. m.ē.
Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs "Kraujās". Ēka celta 19. gs. sākumā kā muižas klēts, vēlāk izmantota kā dzīvojamā ēka. Daļēji izpostīta 1917. gadā, restaurēta 1922. gadā, kad piebūvēta veranda. 1970. gadā ēkā iekārtots muzejs, ekspozīcija veltīta eposam "Lāčplēsis" un tā autoram Andrejam Pumpuram (1844 - 1902).
Lāčplēša gulta - svars: 80 tonnas. Atrodas pie Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja.
Lāčplēša sega - Lāčplēša gultas atlūza, svars 22 tonnas. Lai Lāčplēša segu un gultu neapplūdinātu zem Ķeguma HES ūdenskrātuves ūdeņiem, sākotnēji tos no Lielvārdes salas pārvietoja uz Ķegumu, bet 1976. gadā novietoja Lielvārdē. Teikas vēstī, ka Lāčplēsis naktī nākot atpūsties uz akmeņiem.
Spīdalas bluķis - atrodas netālu no Lāčplēša segas. Bluķis atvests no Aizkraukles.
Uldevena koka pils - 12. gs. senlatviešu koka pils atveidojums, darināts mākslinieka A.Liepiņa vadībā. Senlatviešu pils veidota kā versija par Lielvārdes novada virsaiša Uldevena rezidenci, balstoties uz arheoloģisko izrakumu materiāliem. Apmeklējot pilskalnu, iespējams iepazīties ar 12. - 13. gs. latviešu feodāļu cietokšņa aizsarggrāvjiem, dzīvojamām mājām, sadzīvi, tērpu rekonstrukcijām, kā arī pašiem pagatavot maltīti uz ugunskura un piedalīties atrakcijās.
Lielvārdes putnu dārzs - Lielvārdē, Parka ielā 3. Eksotisko mājputnu un dzīvnieku audzētava, kurā apskatāmi fazāni, baloži, karaliskās pīles, Tulūzas zosis, bronzas tītari, paipalas, fredkas un truši.
Rembates parks - plešas no Daugavas līdz Lielvārdes dzelzceļa stacijai. Parks 13 ha platībā veidots kā Rautenfeldu muižas ainavu parks 1858. gadā. Parkā ir dīķis.
Spīdalas saliņa - atrodas Rembates parkā, dīķī. Savu nosaukumu ieguva pēc nelielas akmens estrādes uzbūvēšanas, atzīmējot eposa "Lāčplēsis" 80 gadu jubileju 1968. gadā.
Lielvārdes luterāņu baznīca - 1932. gadā celtā baznīca atrodas 1747. gadā būvētās un Pirmā pasaules kara laikā sagrautās baznīcas vietā. Baznīcas altārgleznu "Jēzus Ģeztemanes dārzā" - Lielvārdes dzelzceļa aizsargu dāvinājumu - 1939. gadā darinājis K.Miesnieks. Baznīcas altāris, kancele un baznīcēnu soli ir mākslas pieminekļi. 1997. gadā Lielvārdes draudze atzīmēja baznīcas 250. gadskārtu un draudzes 540. gadadienu. Pie baznīcas austrumu gala sienas atrodas daļēji zemē iegrimis krustakmens.
Rumbiņas ūdenskritums - 1,8 m augstais ūdenskritums izveidojies uz nelielās Rumbiņas upītes. Lejpus ūdenskrituma apmēram 50 m garā posmā upītes krastos skatāmi smilšakmens atsegumi.
Piemineklis 1905. gada cīnītājiem - uzstādīts vietā, kur 1905. gada 28. novembrī notika tā sauktā Lielvārdes kauja, kurā revolucionāri aizturēja uz Rīgu bēgošos apkārtējo muižu īpašniekus. Pieminekļa autors ir A. Gailītis.
Lāčplēša kapi - pie Daugavas šosejas. Pirmie apbedījumi šeit veikti 18. gs. Kapos uzstādīti pieminekļi bijušajam kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājam Edgaram Kauliņam (tēlnieks A.Jansons), dzejnieka Andreja Pumpura tēvam Indriķim Pumpuram (autore I.Grīsle), skolotājai Alvīnei Grīnbergai (autore A.Līce). Te apglabāti režisors Kārlis Liepa, dramaturgs Gunārs Priede, mācītājs Krons, skolotājs Staņislavs Gribusts.
Lielvārdes dzelzceļa stacija - pirmoreiz stacija Lielvārdē uzbūvēta kā divstāvu plaša ēka ap 1860. gadu, sagrauta 1917. gadā, uzcelta no jauna ap 1925. gadu un otrreiz sagrauta 1944. gadā. Pašreizējā vienstāva nelielā stacijas ēka uzcelta ap 1946. gadu.
Piemiņas akmens Lielvārdes draudzes skolas vietā - pie "Virsaišiem". Uzstādīts 1979. gadā. Pirmā draudzes skola Lielvārdes pusē sāka darboties 1689. gadā. Šajā vietā ēka celta 1809. gadā, nodedzināta 1915. gadā. Skolā mācījies Andrejs Pumpurs (1853-1856) un strādājis Auseklis (1872-1874).
Lielvārdes katoļu baznīca - dievnams atklāts 1992. gadā
mucinieka Dina Sumeraga darbnīca Putnu ielā 1. Latvijā vecākās mucinieku dzimtas pārstāvji darbu veic jau piektajā paaudzē. Meistars turpina senās tradīcijas un darina ozola un oša koka mucas. Iepriekš piesakoties, iespējama mucu vārīšanas, savilkšanas, stīpošanas un galdniecības darba procesa vērošana, kā arī koka mucu, pirts baseinu - kubulu un ķipīšu pasūtīšana un iegāde.
Andreja Pumpura iemērīta un viņa laikā stādīta aleja Rembates ielā.
Kačas kalns - zintnieces Kačas piemiņai 1991. gadā kalnā uzstādīts J. Zihmaņa veidots piemiņas akmens.
Lielvārdes Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca - Svētiņos. 1928. gadā celtā koka baznīca nodegusi; 1936. gadā atjaunota ar šīfera jumtu un ārsienu apmetumu.
Pilskalns - ar kokiem apaugušais izteiktais paugurs ir arheoloģijas piemineklis.
Dzejas ozoli - pie Kaibalas ietekas Daugavā. 1971. gada 21. septembrī šeit iestādīja trīs ozoliņus, jo A. Pumpura Lielvārdes muzeja sēdē tika nolemts atjaunot Ausekļa apdziedātos ozolus, nosaucot tos par dzejas ozoliem. Pirmo ozoliņu stādīja A. Pumpura dzimtas pārstāvji, otro - dzejnieki un rakstnieki, trešo - saimniecības "Lāčplēsis" pārstāvji.
Vangusalu - Dinamarkas akmens - 2,7 m garais, 1,8 m platais un 1,5 m augstais robežakmens agrāk atradies stigu krustpunktā un apzīmējis četru pagastu - Jumpravas, Lielvārdes, Krapes un Rembates - robežu, 1960. gadu beigās pārvietots uz tagadējo vietu. Arī mūsdienās akmens iezīmē triju pagastu robežu krustpunktu. Akmenī iekalts Rīgas arhibīskapa simbols - sakrustots bīskapa zizlis un krusts, kā arī kaplis ar krustu.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ Pasta indeksu grāmata
↑ «Teritorijas attīstības plāna, Esošā situācija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2011. gada 20. maijā.
↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
↑ ^6,0 ^6,1 ^6,2 «Lielvārdes vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 2. maijā.

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] Pasta indeksu grāmata

[4] «Teritorijas attīstības plāna, Esošā situācija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2011. gada 20. maijā.

[iedz_skaits-5] «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.

[Lielvarde-6] 6,0 ^6,1 ^6,2 «Lielvārdes vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 2. maijā.

[1]

[2]

[3]

[6]

@@ 70. rindiņa: / 70. rindiņa: @@
 {{neencikl|Vikipēdija nav ceļvedis tūristiem + vairāki objekti neatrodas Lielvārdē}}
 # '''Lielvārdes pilskalns un pilsdrupas''' - [[Rīga]]s arhibīskapa pils celta ap [[1229]]. gadu senās lībiešu koka pils vietā. Mūra pils nopostīta [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā [[1577]]. gadā.
-# '''Lielvārdes (Lāčplēša) parks''' - parka veidošana uzsākās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās Lielvārdes muižas barona A.Vulfa vadībā. [[1988]]. gadā parkā uzstādītas 16 ozolkoka skulptūras - eposa "Lāčplēsis" tēli, to autori ir V. Ansavs, P. Mellis un Ē. Deplers, kuri strādājuši J. Karlova vadībā.
+# '''Lielvārdes (Lāčplēša) parks''' - parka veidošana uzsākās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās Lielvārdes muižnieka A. Vulfa vadībā. [[1988]]. gadā parkā uzstādītas 16 ozolkoka skulptūras - eposa "Lāčplēsis" tēli, to autori ir V. Ansavs, P. Mellis un Ē. Deplers, kuri strādājuši J. Karlova vadībā.
 # '''Dievkalns''' - otrpus Rumbiņas ietekai [[Daugava|Daugavā]]. Senlietu atradumi liecina, ka baltu ciltis šo pilskalnu apdzīvojušas no 1. gt.p.m.ē. līdz [[6. gadsimts|6.]] - [[7. gadsimts|7. gs.]] m.ē.
-# '''Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs''' - "Kraujās". Ēka celta [[19. gadsimts|19. gs.]] sākumā kā muižas klēts, vēlāk izmantota kā dzīvojamā ēka. Daļēji izpostīta [[1917]]. gadā, restaurēta [[1922]]. gadā, kad piebūvēta veranda. [[1970]]. gadā ēkā iekārtots muzejs, ekspozīcija veltīta eposam "Lāčplēsis" un tā autoram [[Andrejs Pumpurs|Andrejam Pumpuram]] ([[1844]] - [[1902]]).
+# '''Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs''' "Kraujās". Ēka celta [[19. gadsimts|19. gs.]] sākumā kā muižas klēts, vēlāk izmantota kā dzīvojamā ēka. Daļēji izpostīta [[1917]]. gadā, restaurēta [[1922]]. gadā, kad piebūvēta veranda. [[1970]]. gadā ēkā iekārtots muzejs, ekspozīcija veltīta eposam "Lāčplēsis" un tā autoram [[Andrejs Pumpurs|Andrejam Pumpuram]] ([[1844]] - [[1902]]).
 # '''[[Lāčplēša gulta]]''' - svars: 80 tonnas. Atrodas pie Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja.
 # '''Lāčplēša sega''' - Lāčplēša gultas atlūza, svars 22 tonnas. Lai Lāčplēša segu un gultu neapplūdinātu zem [[Ķeguma HES ūdenskrātuve]]s ūdeņiem, sākotnēji tos no Lielvārdes salas pārvietoja uz [[Ķegums|Ķegumu]], bet [[1976]]. gadā novietoja Lielvārdē. Teikas vēstī, ka Lāčplēsis naktī nākot atpūsties uz akmeņiem.
 # '''Spīdalas bluķis''' - atrodas netālu no Lāčplēša segas. Bluķis atvests no [[Aizkraukle]]s.
-# '''Uldevena koka pils''' - [[12. gadsimts|12. gs.]] senlatviešu koka pils atveidojums, darināts mākslinieka A.Liepiņa vadībā. Senlatviešu pils veidota kā versija par Lielvārdes novada virsaiša Uldevena rezidenci, balstoties uz arheoloģisko izrakumu materiāliem. Apmeklējot pilskalnu, iespējams iepazīties ar [[12. gadsimts|12.]] - [[13. gadsimts|13. gs.]] [[latvieši|latviešu]] feodāļu cietokšņa aizsarggrāvjiem, dzīvojamām mājām, sadzīvi, tērpu rekonstrukcijām, kā arī pašiem pagatavot maltīti uz ugunskura un piedalīties atrakcijās.
+# '''Uldevena koka pils''' - [[12. gadsimts|12. gs.]] senlatviešu koka pils atveidojums, darināts mākslinieka A.Liepiņa vadībā. Senlatviešu pils veidota kā versija par Lielvārdes novada virsaiša [[Uldevens|Uldevena]] rezidenci, balstoties uz arheoloģisko izrakumu materiāliem. Apmeklējot pilskalnu, iespējams iepazīties ar [[12. gadsimts|12.]] - [[13. gadsimts|13. gs.]] [[latvieši|latviešu]] feodāļu cietokšņa aizsarggrāvjiem, dzīvojamām mājām, sadzīvi, tērpu rekonstrukcijām, kā arī pašiem pagatavot maltīti uz ugunskura un piedalīties atrakcijās.
 # '''Lielvārdes putnu dārzs''' - Lielvārdē, Parka ielā 3. Eksotisko mājputnu un dzīvnieku audzētava, kurā apskatāmi [[fazāns|fazāni]], [[mājas balodis|baloži]], [[karaliskā pīle|karaliskās pīles]], [[Tulūzas zoss|Tulūzas zosis]], bronzas tītari, [[paipala]]s, [[fredka]]s un [[trusis|truši]].
-# '''Rembates parks''' - plešas no Daugavas līdz Lielvārdes dzelzceļa stacijai. Parks 13 ha platībā veidots kā baronu Rautenfeldu muižas ainavu parks [[1858]]. gadā. Parkā ir dīķis.
+# '''Rembates parks''' - plešas no Daugavas līdz Lielvārdes dzelzceļa stacijai. Parks 13 ha platībā veidots kā [[Rautenfeldi|Rautenfeldu]] muižas ainavu parks [[1858]]. gadā. Parkā ir dīķis.
 # '''Spīdalas saliņa''' - atrodas Rembates parkā, dīķī. Savu nosaukumu ieguva pēc nelielas akmens estrādes uzbūvēšanas, atzīmējot eposa "Lāčplēsis" 80 gadu jubileju [[1968]]. gadā.
-# '''Lielvārdes luterāņu baznīca''' - [[1932]]. gadā celtā baznīca atrodas [[1747]]. g. būvētās un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sagrautās baznīcas vietā. Baznīcas altārgleznu "Jēzus Ģeztemanes dārzā" - Lielvārdes dzelzceļa aizsargu dāvinājumu - [[1939]]. gadā darinājis K.Miesnieks. Baznīcas altāris, kancele un baznīcēnu soli ir mākslas pieminekļi. [[1997]]. g. Lielvārdes draudze atzīmēja 540. gadadienu un baznīcas 250. gadskārtu. Pie baznīcas austrumu gala sienas atrodas daļēji zemē iegrimis akmens krusts (Krustakmens).
+# '''Lielvārdes luterāņu baznīca''' - [[1932]]. gadā celtā baznīca atrodas [[1747]]. gadā būvētās un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sagrautās baznīcas vietā. Baznīcas altārgleznu "Jēzus Ģeztemanes dārzā" - Lielvārdes dzelzceļa aizsargu dāvinājumu - [[1939]]. gadā darinājis K.Miesnieks. Baznīcas altāris, kancele un baznīcēnu soli ir mākslas pieminekļi. [[1997]]. gadā Lielvārdes draudze atzīmēja baznīcas 250. gadskārtu un draudzes 540. gadadienu. Pie baznīcas austrumu gala sienas atrodas daļēji zemē iegrimis [[krustakmens]].
 # '''Rumbiņas ūdenskritums''' - 1,8 m augstais ūdenskritums izveidojies uz nelielās Rumbiņas upītes. Lejpus ūdenskrituma apmēram 50 m garā posmā upītes krastos skatāmi smilšakmens atsegumi.
-# '''Piemineklis [[1905]]. gada cīnītājiem''' - uzstādīts vietā, kur [[1905]]. gada [[28. novembris|28. novembrī]] notika tā sauktā Lielvārdes kauja, kur revolucionāri aizturēja uz Rīgu bēgošos apkārtējo muižu baronus. Pieminekļa autors ir A.Gailītis.
+# '''Piemineklis [[1905]]. gada cīnītājiem''' - uzstādīts vietā, kur [[1905]]. gada [[28. novembris|28. novembrī]] notika tā sauktā Lielvārdes kauja, kurā [[1905. gada revolūcija Latvijā|revolucionāri]] aizturēja uz Rīgu bēgošos apkārtējo muižu īpašniekus. Pieminekļa autors ir A. Gailītis.
 # '''Lāčplēša kapi''' - pie [[Rīgas - Daugavpils šoseja|Daugavas šosejas]]. Pirmie apbedījumi šeit veikti [[18. gadsimts|18. gs.]] Kapos uzstādīti pieminekļi bijušajam kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājam [[Edgars Kauliņš|Edgaram Kauliņam]] (tēlnieks A.Jansons), dzejnieka Andreja Pumpura tēvam [[Indriķis Pumpurs|Indriķim Pumpuram]] (autore I.Grīsle), skolotājai [[Alvīne Grībberga|Alvīnei Grīnbergai]] (autore A.Līce). Te apglabāti režisors [[Kārlis Liepa]], dramaturgs [[Gunārs Priede]], mācītājs Krons, skolotājs [[Staņislavs Gribusts]].
 # '''Lielvārdes dzelzceļa stacija''' - pirmoreiz stacija Lielvārdē uzbūvēta kā divstāvu plaša ēka ap [[1860]]. gadu, sagrauta [[1917]]. gadā, uzcelta no jauna ap [[1925]]. gadu un otrreiz sagrauta [[1944]]. gadā. Pašreizējā vienstāva nelielā stacijas ēka uzcelta ap [[1946]]. gadu.
-# '''Piemiņas akmens Lielvārdes draudzes skolas vietā''' - pie Virsaišiem. Uzstādīts [[1979]]. gadā. Pirmā draudzes skola Lielvārdes pusē sāka darboties [[1689]].gadā. Šajā vietā ēka celta [[1809]]. gadā, nodedzināta [[1915]]. gadā. Skolā mācījies Andrejs Pumpurs ([[1853]]-[[1856]]) un strādājis [[Auseklis (rakstnieks)|Auseklis]] ([[1872]]-[[1874]]).
+# '''Piemiņas akmens Lielvārdes draudzes skolas vietā''' - pie "Virsaišiem". Uzstādīts [[1979]]. gadā. Pirmā draudzes skola Lielvārdes pusē sāka darboties [[1689]]. gadā. Šajā vietā ēka celta [[1809]]. gadā, nodedzināta [[1915]]. gadā. Skolā mācījies Andrejs Pumpurs ([[1853]]-[[1856]]) un strādājis [[Auseklis (rakstnieks)|Auseklis]] ([[1872]]-[[1874]]).
 # '''Lielvārdes katoļu baznīca''' - dievnams atklāts [[1992]]. gadā
 # '''mucinieka Dina Sumeraga darbnīca''' Putnu ielā 1. Latvijā vecākās mucinieku dzimtas pārstāvji darbu veic jau piektajā paaudzē. Meistars turpina senās tradīcijas un darina ozola un oša koka mucas. Iepriekš piesakoties, iespējama mucu vārīšanas, savilkšanas, stīpošanas un galdniecības darba procesa vērošana, kā arī koka mucu, pirts baseinu - kubulu un ķipīšu pasūtīšana un iegāde.