Lielvārde: Atšķirības starp versijām

Lielvārde
Lielvārde;
	Novada pilsēta
	1905. gada revolūcijas piemineklis Lielvārdē
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Lielvārde
	Koordinātas: 56°43′23″N 24°48′21″E / 56.72306°N 24.80583°EKoordinātas: 56°43′23″N 24°48′21″E / 56.72306°N 24.80583°E
Valsts	Latvija
Novads	Ogres novads
Pirmoreiz minēta	1201. gadā
Ciems	kopš 1925. gada
Pilsētciemats	kopš 1949. gada
Pilsētas tiesības	kopš 1992. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Lennewarden; Rembate;
Administrācija
• Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs	Dzintars Žvīgurs
Platība
• Kopējā	9,9 km2
• sauszeme	7,6 km2
• ūdens	2,2 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	5 853
• blīvums	768,1 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-5070
Mājaslapa	www.lielvarde.lv
	Lielvārde Vikikrātuvē

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija Jaunāka versija →

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2023. gada 30. jūlijs, plkst. 12.29

Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā vēsturiski veidojusies pie Rumbiņas upītes grīvas, kur atradušies gan Daugavas līvu vecākā Uldevenes pilskalns, gan arī Rīgas arhibīskapu Lielvārdes pils. Vairākkārt nopostīta, mūsdienu pilsēta atdzimusi uz blakus esošā Rembates pagasta zemes ap dzelzceļa staciju. 1949. gadā piešķirts pilsētciemata statuss, pilsētas tiesības no 1992. gada. No 2004. gada līdz 2021. gadam Lielvārdes novada centrs.

Vēsture

Pamatraksts: Lielvārdes vēsture

Visticamāk, Lielvārdes vārds radies jau vikingu laikos no skandināvu vārda warde — ‘piestātne’, ‘krāvums’ vai ‘krauja ar signālugunskuru’. Lielvārdes nosaukums pirmo reizi rakstos minēts 1201. gadā Indriķa hronikā (Lennewarde),^[6] kad tā ietilpa Daugavas Līvzemē. No 1255. gada Lielvārdes draudzes novads (Kirchspiel Lennewarden) piederēja Rīgas arhibīskapiem, bet 15. gadsimta pirmajā pusē arhibīskaps bija spiests pili ieķīlāt ordenim.

Livonijas kara laikā pili nopostīja. 17. gadsimtā Lielvārdes priekšpilī sāka veidoties Lielvārdes muižas apbūve. 1631. gada 21. jūnijā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Lielvārdes draudzes novadu ar visām muižām piešķīra Vulfu dzimtai.

1861. gadā tika izbūvēta Rembates dzelzceļa stacija, ap kuru arī sāka attīstīties mūsdienu apdzīvotā vieta.^[6] 1925. gadā Rembatei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. 1926. gadā Rembati pievienoja Lielvārdes pagastam. 1931. gadā Rembati pārdēvēja par Lielvārdi (dzelzceļa staciju pārdēvēja jau 1926. gadā). 1949. gadā Lielvārdei piešķīra strādnieku ciemata statusu (no 1961. gada — pilsētciemata) un izveidoja Lielvārdes lauku teritoriju, pakļaujot ciematam likvidēto Kaibalas ciemu. 1970. gados Rembates ciema teritorijas tuvumā izbūvēja militāro lidlauku un armijas vajadzībām pilsētciemata ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu.^[6]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Lielvārdei 1992. gada 5. martā piešķīra pilsētas tiesības. 2004. gada 16. novembrī Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju pārveidoja par Lielvārdes novadu. Kopš 2021. gada 1. jūlija Lielvārdes novads, kā arī Lielvārdes pilsēta ir iekļauts Ogres novadā.

Ģeogrāfija

Lielvārde atrodas Daugavas labajā krastā (pie Ķeguma ūdenskrātuves) Rīgas aglomerācijas dienvidaustrumu atzarā un ietilpst Rīgas plānošanas reģionā.^[7]^[8] Pilsēta atrodas Lejasdaugavas senlejas paplatinājumā 40-49 m vjl. (ūdenskrātuves līmenis 32 m vjl.). Pret Daugavu vērsts Viduslatvijas nolaidenums.^[9]

Pēc Ķeguma ūdenskrātuves ierīkošanas cēlās Daugavas ūdens līmenis un applūda plašas teritorijas. Tas ievērojami samazināja Daugavas senleju. Atsegtie dolomīti ir devona vecuma pamatieži, kuros Daugava laika gaitā ir pakāpeniski iegrauzusies, vietām veidojot kanjonveidīgus upes posmus, kas tagad ir applūdināti. Rumbiņas upīte, ietecēdama Daugavā, agrāk veidoja nelielu ūdenskritumu. Arī tas tagad atrodas zem ūdens. Nemitīgi norisinās ūdenskrātuves krastu nobrukumi un noslīdējumi. Virs dolomītu pamatiežiem ir plāna, līdz 10 m bieza kvartāra nogulumu kārta.^[8]

Lielvārdi šķērso valsts galvenais autoceļš A6 un dzelzceļš Rīga-Daugavpils. Attālums no Lielvārdes līdz Rīgas centram pa autoceļu A6 ir 52 km.^[7]

Klimats

Ziemas Lielvārdes apkaimē ir salīdzinoši siltākas nekā Ogres novada ziemeļu un austrumu daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir -6,1 °C, bet jūlijā tā ir 17,1 °C. Sakarā ar Ķeguma ūdenskrātuves ietekmi pie Daugavas vasarā ir nedaudz vēsāks, bet rudenī - siltāks. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 650 - 700 mm.^[8]

Iedzīvotāji

Lielvārdes pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[10]

Latvieši (5289)			87%
Krievi (440)			7%
Baltkrievi (99)			2%
Poļi (58)			1%
Ukraiņi (52)			1%
Cita un neizvēlēta (111)			2%

Lielvārdē labvēlīgā ģeogrāfiskā stāvokļa un ekonomiskās attīstības dēļ iedzīvotāju skaits ir stabilāks nekā pārējās novada pilsētās un vidēji Latvijā.^[8] Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pētījumu par iedzīvotāju migrāciju Latvijā, kopš 2000.gada Lielvārdi ir pametuši 1480 iedzīvotāji, bet uz Lielvārdi ir pārcēlušies 1658 iedzīvotāji, tādejādi Lielvārdes pilsētas migrācijas saldo ir pozitīvs: +178 iedzīvotāji.^[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	709	—
1959	2 945	+315.4%
1965	3 400	+15.4%
1970	4 167	+22.6%
1980	6 014	+44.3%
1985	6 976	+16.0%
1989	5 915	−15.2%
1995	6 802	+15.0%

Gads	Iedz.	±%
1997	7 126	+4.8%
2000	6 418	−9.9%
2010	6 832	+6.5%
2011	6 241	−8.7%
2012	6 666	+6.8%
2013	6 655	−0.2%
2014	6 606	−0.7%
2015	6 492	−1.7%

Gads	Iedz.	±%
2016	6 498	+0.1%
2017	6 369	−2.0%
2018	6 369	+0.0%
2019	6 314	−0.9%
2020	6 321	+0.1%
2021	5 907	−6.5%
2022	6 218	+5.3%

Galerija

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ Pasta indeksu grāmata
↑ «Teritorijas attīstības plāna, Esošā situācija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2011. gada 20. maijā.
↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
↑ ^6,0 ^6,1 ^6,2 «Lielvārdes vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 2. maijā.
↑ ^7,0 ^7,1 ^7,2 «Lielvārdes novada attīstības programma 2019 - 2025».
↑ ^8,0 ^8,1 ^8,2 ^8,3 Aigars Kuzmins. Ogres novads. Rīga : Mācību grāmata, 1996. ISBN 9984-523-86-1.
↑ Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.
↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 22.01.2023.

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Ogres novadu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] Pasta indeksu grāmata

[4] «Teritorijas attīstības plāna, Esošā situācija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2011. gada 20. maijā.

[iedz_skaits-5] «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.

[Lielvarde-6] 6,0 ^6,1 ^6,2 «Lielvārdes vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 2. maijā.

[:2-7] 7,0 ^7,1 ^7,2 «Lielvārdes novada attīstības programma 2019 - 2025».

[:0-8] 8,0 ^8,1 ^8,2 ^8,3 Aigars Kuzmins. Ogres novads. Rīga : Mācību grāmata, 1996. ISBN 9984-523-86-1.

[:1-9] Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.

[10] «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 22.01.2023.

[1]

[2]

[3]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

@@ 12. rindiņa: / 12. rindiņa: @@
 | image_flag =
 | flag_link =
-| image_shield = WappenLielvarde.png
+| image_shield = Lielvarde COA.svg
 | shield_link = Lielvārdes ģerbonis
 | pushpin_map = Latvija
@@ 30. rindiņa: / 30. rindiņa: @@
 | subdivision_type2 =
 | subdivision_name2 =
-|established_title = Pirmoreiz minēta
+| established_title = Pirmoreiz minēta
-|established_date = 1201. gadā
+| established_date = 1201. gadā
-|established_title2 = [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|Ciems]]
+| established_title2 = [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|Ciems]]
-|established_date2 = kopš 1925. gada
+| established_date2 = kopš 1925. gada
-|established_title3 = [[Pilsētciemats]]
+| established_title3 = [[Pilsētciemats]]
-|established_date3 = kopš 1949. gada
+| established_date3 = kopš 1949. gada
 | established_title4 = Pilsētas tiesības
 | established_date4 = kopš 1992. gada
- | leader_title             = Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs
+| leader_title = Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs
- | leader_name              = Dzintars Žvīgurs
+| leader_name = Dzintars Žvīgurs
 | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi
 | seat = {{ubl|{{val|de|Lennewarden}}|Rembate}}